Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:198603
 
Vērtējums:
Publicēts: 12.05.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Kopsavilkums
Pētījuma rezultātā autors izvirza aizstāvēšanai šādas tēzes:
1. Dzīvokļu īpašuma likuma 2.pantā definētais dzīvokļa īpašuma jēdziens šobrīd ir viens no profesionāļu diskusiju objektiem, proti, vai tas ir atbilstošs dzīvokļa īpašuma institūta būtībai un tam, lai ar dzīvokļa īpašumu saistītas problēmas tiktu atrisinātas optimālākajāveidā, kur nozīme ir nevis katra atsevišķa kopīpašnieka subjektīvajai gribai, bet gan objektīvajai interesei pienācīgi pārvaldīt un lietot kopējo lietu atbilstoši tās īpašībām.
2. Piespiedu zemes īpašuma nomas attiecībās zemes īpašnieku ar likumu aizsargātās tiesības uz īpašumu tiek nepamatoti ierobežotas par labu dzīvokļu īpašniekiem, kas savukārt neveicina dzīvokļa institūta ilgtspējīgu attīstību. Tāpat arī dzīvokļu institute attīstību un īpašnieku tiesību uz īpašumu realizāciju traucē tiesiskā nenoteiktība piespiedu nomas attiecību apstākļos starp zemes un dzīvokļu īpašniekiem.
3. Šobrīd praksē pastāv tiesību normās nereglamentēts dzīvokļu īpašnieku kolektīvās atbildības princips attiecībās ar pakalpojuma sniedzējiem, kas nenodrošina katra atsevišķa dzīvokļa īpašnieka kā patērētāja tiesību aizsardzību – par veikto samaksu saņemt pilnvērtīgu pakalpojumu un pārkāpj cilvēktiesības. Izeja ir vai nu mainīt dzīvokļa īpašuma definējumu, par īpašumu turpmāk uzskatot kopīpašumā esošo dzīvojamo māju, kurā katrs atsevišķs dzīvoklis nozīmē tiesības lietot atsevišķu kopīpašuma domājamo daļu, un tādejādi dzīvokļu īpašnieku kolektīvās atbildības principu nostiprinot de jure.
Cits risinājums – nostiprināt tiesību normās katra atsevišķā īpašnieka atbildību, nesaistītu ar pārējiem kopīpašniekiem.
4. Tiesu praksē nostiprinātā atziņa, - „savu tiesību aizstāvību tiesā nevar padarīt atkarīgu no pārējo dzīvokļu īpašnieku vēlēšanās vai nevēlēšanās aizstāvēt savas tiesības tiesā”183, ir pretrunā ar Civillikuma 1068.panta normu, tādēļ šis princips nostiprināms Dzīvokļu īpašuma likumā un Civillikumā.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties