Pēdējos gados pasaulē ir vērojama intereses palielināšanās par profesionālā stresa
pētījumiem. Stresa veidošanās darba vietā tiek izcelta kā zinātniska problēma, jo stress
ietekmē cilvēku darbaspējas, darba ražīgumu un kvalitāti, kā arī veselības stāvokli. Veiktie
pētījumi ASV un Eiropas valstīs liecina, ka stress darba vietās ir masveida parādība. ”No
16 000 aptaujātajiem strādājošajiem 29% saka, ka darbs ietekmē viľu veselības stāvokli”
Reľģe, (2007:50) atsaucoties uz Paoli (1997).
Lielbritānijā veiktajā Nacionālajā veselības problēmu pētījumā no 1500 gados
jauniem cilvēkiem 38 % apliecina, ka izjūt spriedzi darbā, savukārt mājās šādu spriedzi izjūt
tikai 8 % no aptaujātajiem (Cherry, 1978, Reľģe 2007). Savukārt ASV veiktās aptaujas
liecina, ka 46 % strādājošo izjūt stresu darbā, 27 % aptaujāto uzskata, ka darbs ir galvenais
stresa avots viľu dzīvē, bet 72 % aptaujāto ir izjutuši biežas ar stresu saistītas fiziskas un
psihiskas problēmas (Northwestern National Life Insurance Company, 1991 pēc Muchinsky,
2003, Reľģe 2007:50).
Līdzās pārējām profesijām ar paaugstinātu stresa līmeni darba vietā, skolotāju
profesija strauji ierindojas vienā no pirmajām vietām. Par to liecina Esteves (1989) un Salo
(1995) pētījumi, kuros skolotāji salīdzināti ar citu profesiju pārstāvjiem, un skolotājiem
konstatēts viens no augstākajiem stresa līmeľiem.
Eiropas skolotāju vidū pašlaik manāmi palielinās interese un izpratne par
profesionālo stresu, tiek rīkoti dažādi semināri un kursi Comenius projekta ietvaros, kuros ir
iespēja piedalīties arī Latvijas skolotājiem, bet Latvijā šī problēma šķietami neeksistē un
netiek risināta. Vairāk tiek pieminēts, kā skolēns jūtas un kas ietekmē skolēnu stresu skolā,
bet skolotājs, kurš arī ir šajā mijiedarbībā iesaistīts, tiek nepamatoti aizmirsts. Skolotāji jau
vairākus gadus strādā pārslodzes režīmā: darba diena nebeidzas aizverot skolas durvis,
gatavošanās stundām un darbu labošana ieilgst līdz pusnaktij, brīvdienās vienmēr jāatlicina
daudz laika skolas dokumentācijas sakārtošanai, tai skaitā klases audzinātāja un katra
skolēna portfolio izveidošanai, kā arī jāpaspēj sagatavot ikmēneša sekmju, starpsemestru
vērtējumu un kavējumu izraksti, lai neiekavētos atskaites administrācijai. Atpūtai un
ģimenei laika neatliek, attiecības un pašu bērnu audzināšana tiek atstāta novārtā. Turklāt,
pēdējos 10 gados īpašs uzsvars tiek likts uz skolotāju izglītību un tālākizglītības kursiem,
kuri seko viens otram un pārklājas ar dažādām psiholoģijas un pedagoģijas atziľām, un
skolas administrācijas spiediena rezultātā ir jāapmeklē. Ļoti daudzas metodes, bez atlases un
piemērotības Latvijas skolu programmām, tiek ieviestas stundu darbā, jo skolas
adminisrācijas izstrādātās atskaitēs un iksemestra pašvērtējumos par tām jātskaitās. Katru
6
gadu skolotāju sagaida kādas izmaiľas vai jauninājumi mācību procesā un dokumentācijā ar
tam sekojošām atskaitēm un analīzēm. Papildus tam, katra klases audzinātāja pienākums ir
sagatavot klases skolēnus ārpusstundu pasākumiem. Papildus gatavošanās nepieciešama, lai
skolēnus sagatavotu mācību priekšmetu olimpiādēm. Tā var turpināt šo bezgalīgo
pienākumu uzskaitījumu, bet jautājums ir: „Cik ilgi skolotājs var strādāt pārslodzē?” Vai
skototājs Latvijā nav pārstrādājies un novārdzis? Stundu laikā skolotājam jāiztur pacietības
pārbaude un maksimāli jāvērš uzmanība uz pretreakciju pret skolēnu rupjībām un
apvainojumiem, lai pareizi reaģētu un nepazemotu skolēnu. Kāda var būt noturība pret
stresu tādā veidā strādājošam skolotājam? Varbūt skolotājs ir pārcilvēks? Domājot par
patreizējo situāciju Latvijā un neziľu par turpmāko darbu nākamajā mācību gadā, kā arī par
Izglītības un Zinātnes Ministrijas izstrādātajām palielinātajām slodzēm, skolotāju vidū stress
pastiprinās.
Latvijā skolotāju stresu ir pētījusi Daugavpils Universitātes lektore Dr. psych. Uzole.
Pētījumā tika iesaistīti 300 pilsētu skolotāji no 20 vispārizglītojošām visu Latvijas reģionu
skolām. Uz jautājumu: „Kā paši skolotāji vērtē savu profesionālo stresu?”, vairāk nekā puse
aptaujāto skolotāju (54 %) atbildējuši, ka viľu darbs ir saistīts ar ļoti lielu stresu, ar ārkārtēju
stresu sastapušies 5 % skolotāju. Galvenie stresa iemesli, kuri tika konstatēti pētījumā bija:
o ”Neatbilstoša skolēnu uzvedība
o Neadekvātas prasības un nesabalansēta atbildība
o Darba organizācija un noslogotība
o Laika trūkums” (Uzole 2003 : 30).
…
