Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:431020
 
Vērtējums:
Publicēts: 05.10.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 45 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anotācija (LV)    3
  Annotation (ENG)    4
  Ievads    6
  Teorētiskā daļa    6
1.  Kreativitātes jēdziens    9
1.1.  Kreativitātes definīcija    9
1.2.  Kreativitātes teorijas    17
2.  Kreativitāte kā personības un vides iezīmes    19
2.1.  Kreatīvas personības raksturojums    19
2.2.  Kreatīvs darbinieks organizācijā    24
3.  Kreativitāte vides un produkta kontekstā    28
3.1.  Kreatīva organizāciju vide    28
3.2.  Kreatīvais produkts organizācijās    32
4.  Kreativitātes veicināšana    45
4.1.  Kreativitātes veicināšana organizācijā    45
4.2.  Kreativitāti nomācošie faktori    47
  Pētījuma/empīriskā daļa    47
5.  Kreativitātes nozīme darbā un tās veicināšanas iespējas valsts un privātajā sektorā    48
5.1.  Pētījuma organizācijas un dalībnieki    48
5.2.  Pētījuma datu ievākšanas metožu izvēles pamatojums un apraksts    51
5.3.  Pētījuma norises apraksts    52
5.4.  Pētījuma rezultātu analīze    61
5.5.  Pētījuma rezultātu interpretācija    64
  Secinājumi    68
  Priekšlikumi    73
  Nobeigums    74
  Izmantotās literatūras un informāciju avotu saraksts    78
Darba fragmentsAizvērt


Secinājumi

Pētījuma jautājumi:
1) Vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp valsts pārvaldes finanšu nozares darbiniekiem un privātajām būvniecības un arhitektūras organizācijām darbinieku radošās personības iezīmju rādītājos?
2) Vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp valsts pārvaldes finanšu nozares darbiniekiem un privātajām būvniecības un arhitektūras organizācijām radošas vides rādītājos?
3) Vai pastāv statistiski nozīmīgas sakarības starp radošas personības un radošas vides rādītājiem?

1. Atbildot uz pētījuma pirmo jautājumu, pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības radošas personības summārā rādītāju iezīmju izteiktībā abām pētāmajām izlasēm. Līdz ar to var secināt, ka radošuma iezīmes piemīt visiem darbiniekiem, taču atšķirīgā līmenī.
2. Atbildot uz pētījuma pirmo jautājumu, pastāv tendenču atšķirības sensitivitātes pret vidi skalās. Var secināt, ka arhitektūras-būvniecības grupas darbinieku augstāks rādītājs sensitivitātes pret vidi skalas iezīmes ir saistīts ar to, ka arhitektūras darbinieki jūtīgāk uztver apkārtējās vides estētiku. Šī iezīme ir nozīmīga, lai varētu arhitektūras projektus izstrādāt tā, lai tas padarītu apkārtējo vidi interesantu, orģinālu un estētisku.
3. Atbildot uz pētījuma pirmo jautājumu un izvērtējot atšķirības starp pētāmajām grupām, var secināt, ka lai gan radošums pastāv neatkarīgi no darbības nozares, taču darbības nozare un organizācijas tips (valsts pārvalde vai privātā organizācija, organizācijas lielums) var būt saistīta ar specifiskām radošuma iezīmju statistiskajām atšķirībām.
4. Atbildot uz aptaujas pirmo jautājumu arhitektūras-būvniecības grupas respondenti sniedza atšķirīgas radošu darba ideju ierosinājumus- darba informācijas apmaiņas sistēma starp darbiniekiem, vadību un/vai klientu, jaunu klientu piesaiste, efektīvāka datora programmas lietošana, apmācību sistēmas uzlabošana darbiniekiem, problēmsituāciju reģistrēšana u.c. Savukārt valsts pārvaldes grupa ir minējuši tādas atbildes kā, personu atbildības izvērtēšana, audita uzdevumu nosūtīšanas sistēma auditējamajam, atalgojuma sistēma, darba programmas, atskaitīšanās par darba rezultātiem sistēma u.c.
5. Atbildot uz pirmo pētījuma jautājumu 78% no būvniecības arhitektūras grupas aprakstīja idejas, kuras ierosinājuši pēdējo 3 mēnešu laikā, savukārt 22% respondentu atbildējuši, ka nav ierosinājuši idejas darba metožu pilnveidošanā. Savukārt, valsts pārvaldes grupā 57% bija aprakstījuši savas idejas par to, ko ierosinājuši darba uzlabošanā, 43% atbildējuši, ka nav ierosinājuši idejas. Arhitektūras-būvniecības grupā biežāk ierosina idejas kā uzlabot darbu nekā valsts pārvaldes grupā, taču abās grupās to ierosina vairāk kā 50% no darbiniekiem abās pētāmajās izlasēs.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties