Secinājumi
Pētījuma jautājumi:
1) Vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp valsts pārvaldes finanšu nozares darbiniekiem un privātajām būvniecības un arhitektūras organizācijām darbinieku radošās personības iezīmju rādītājos?
2) Vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp valsts pārvaldes finanšu nozares darbiniekiem un privātajām būvniecības un arhitektūras organizācijām radošas vides rādītājos?
3) Vai pastāv statistiski nozīmīgas sakarības starp radošas personības un radošas vides rādītājiem?
1. Atbildot uz pētījuma pirmo jautājumu, pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības radošas personības summārā rādītāju iezīmju izteiktībā abām pētāmajām izlasēm. Līdz ar to var secināt, ka radošuma iezīmes piemīt visiem darbiniekiem, taču atšķirīgā līmenī.
2. Atbildot uz pētījuma pirmo jautājumu, pastāv tendenču atšķirības sensitivitātes pret vidi skalās. Var secināt, ka arhitektūras-būvniecības grupas darbinieku augstāks rādītājs sensitivitātes pret vidi skalas iezīmes ir saistīts ar to, ka arhitektūras darbinieki jūtīgāk uztver apkārtējās vides estētiku. Šī iezīme ir nozīmīga, lai varētu arhitektūras projektus izstrādāt tā, lai tas padarītu apkārtējo vidi interesantu, orģinālu un estētisku.
3. Atbildot uz pētījuma pirmo jautājumu un izvērtējot atšķirības starp pētāmajām grupām, var secināt, ka lai gan radošums pastāv neatkarīgi no darbības nozares, taču darbības nozare un organizācijas tips (valsts pārvalde vai privātā organizācija, organizācijas lielums) var būt saistīta ar specifiskām radošuma iezīmju statistiskajām atšķirībām.
4. Atbildot uz aptaujas pirmo jautājumu arhitektūras-būvniecības grupas respondenti sniedza atšķirīgas radošu darba ideju ierosinājumus- darba informācijas apmaiņas sistēma starp darbiniekiem, vadību un/vai klientu, jaunu klientu piesaiste, efektīvāka datora programmas lietošana, apmācību sistēmas uzlabošana darbiniekiem, problēmsituāciju reģistrēšana u.c. Savukārt valsts pārvaldes grupa ir minējuši tādas atbildes kā, personu atbildības izvērtēšana, audita uzdevumu nosūtīšanas sistēma auditējamajam, atalgojuma sistēma, darba programmas, atskaitīšanās par darba rezultātiem sistēma u.c.
5. Atbildot uz pirmo pētījuma jautājumu 78% no būvniecības arhitektūras grupas aprakstīja idejas, kuras ierosinājuši pēdējo 3 mēnešu laikā, savukārt 22% respondentu atbildējuši, ka nav ierosinājuši idejas darba metožu pilnveidošanā. Savukārt, valsts pārvaldes grupā 57% bija aprakstījuši savas idejas par to, ko ierosinājuši darba uzlabošanā, 43% atbildējuši, ka nav ierosinājuši idejas. Arhitektūras-būvniecības grupā biežāk ierosina idejas kā uzlabot darbu nekā valsts pārvaldes grupā, taču abās grupās to ierosina vairāk kā 50% no darbiniekiem abās pētāmajās izlasēs.
…
