SECINĀJUMI
1. Ēnu ekonomikas uzņēmējdarbība aptver ļoti plašu ekonomisko darbību jomu, bet visspilgtāk tas izpaužas, fiktīvo uzņēmumu darbībā, kas nodara lielus zaudējumus valsts budžetam un kropļo biznesu. Uzņēmumi tiek dibināti nevis, lai nodarbotos ar komercdarbību, bet gan citiem negodprātīgiem mērķiem. Šīs komercsabiedrības tiek izmantotas, lai no valsts budžeta izkrāptu PVN, veiktu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, veiktu ‘’naudas atmazgāšanu’’, izvairītos no nodokļu nomaksas, īstenotu kontrabandas ieceres u.c.
2. Par uzņēmuma dibinātājiem vai amatpersonām tiek izmantotas mazturīgas personas ‘’klaidoņi’’ un citas personas, kuras par dokumentu parakstīšanu saņem zināmu atlīdzību, galvenā problēma ir apstāklī, ka praktiskos uzņēmumu veidotājus un izmantotājus praktiski neizdodas atrast un saukt pie atbildības.
3. Protams, ja fiktīvs uzņēmums nevarētu rasties principā, tad arī nevajadzētu ar to cīnīties nodokļu administrācijai vai likuma sargiem. Taču, panākt šādu situāciju ir praktiski nereāli, turklāt jaundibinātie uzņēmumi nekļūst par nozieguma instrumentiem, kamēr neiesaistās darījumos, kas savukārt nav iespējams bez kredītiestāžu un VID starpniecības, kas ēnu uzņēmuma veidošanā piedalās neapzināti, jo pašas ir kontrolējošās institūcijas, kam ir dots uzdevums novērst un nepieļaut šādu uzņēmumu darbību.. VID nav tiesību neizsniegt nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības un citu dokumentus uz aizdomu pamata, ka šīs uzņēmējs šos grāmatvedības dokumentus izmantos pret pašas valsts radītu sistēmu un beigu beigās tāpat nesamaksās nodokļos nevienu latu.
4. Uzņēmēji norāda, ka VID bieži izmanto smagas un neelastīgas nodokļu soda naudu uzrēķināšanas un iekasēšanas metodes. Bieži tas notiek gadījumos, kuros iespējamas vairākas alternatīvas tiesību aktu interpretācijas iespējas, un sīku tehnisku vai mehānisku kļūdu gadījumos sodi 100 - 200% apmērā no darījumu apjoma par nodokļu pārkāpumiem bieži ir neproporcionāli nodarījuma smagumam un neveicina godprātīgas nodokļu maksātāju un nodokļu administrācijas attiecības, VID nodokļu administrācija nav elestīga un savā darbībā nevērtē uzņēmuma vainas pakāpi, bet bieži vien pieturas pie iepriekš pieņemtajām normām un prakses nodokļu parādnieku sodīšanā.
5. Uzņēmumu likvidācija parasti nozīmē problēmas kreditoriem, kuram parādnieks ir bijis parādā noteiktu naudas summu par saņemtajām, bet neapmaksātajām precēm, retāk pakalpojumiem. Nereti uzņēmuma likvidācija ir krāpnieciska plāna sastāvdaļa, lai no citiem uzņēmumiem izkrāptu avansu maksājumus par precēm vai pakalpojumiem, kā arī lai slēptu uzņēmuma patieso apgrozījumu un gūto peļņu uz nenomaksātajiem nodokļiem valsts budžetam.
6. Gada pārskats ir viens no tiem dokumentiem, kurš trešajām personām un sadarbības partneriem norāda, kā uzņēmums strādājis iepriekšējā finanšu gadā. Tāpēc Uzņēmumu reģistrs gada pārskatu iesniegšanu saista ne tikai ar likuma prasību izpildi, bet arī ar uzņēmuma godaprātu pret saviem klientiem, partneriem un to kreditoriem, 2004.gadu gada finanšu pārskatu iesniegšana pieaugusi par 2646 , sasniedzot 50,6 tūkstošus. Katru gadu iesniegto pārskatu skaits palielinās vidēji par 4%-6%, pieauguma pamatā ir apstāklis, ka arvien vairāk reģistrējas jauni uzņēmumi, šī tendence, domājams, saglabāsies arī turpmākajos gados.
7. 2005.gadā krietni palielinājās likvidēto uzņēmumu skaits, pieaugums kopumā bija 78% apjomā, šī ir pagaidu tendence, jo saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu ir jālikvidē tie uzņēmumi, kuri pretēji likuma prasībām nepārreģistrējās komercreģistrā.
…
