Strādājot nozarē, kurā darba ikdiena ir saistīta ar cilvēkiem, liela nozīme ir darbinieka personībai un viņa emocionālajai inteliģencei. Darba autore uzskata, ka ne visi personības tipi ir spējīgi darboties sociālās rehabilitācijas jomā, jo darbs ir saistīts ar emocijām, kuras ne vienmēr drīkst izpaust klientam. Tikpat būtisks kā cilvēkresursu jautājums, ir arī jautājums par sociālās rehabilitācijas sniegto pakalpojumu kvalitāti. Abus šos jautājumus analizējot nākas secināt, ka būtiska nozīme ir sociālās rehabilitācijas strādājošo personībai un tās raksturojošiem faktoriem, kuru ir daudz. Darba ietvaros no visiem faktoriem, kas raksturo studiju programmas sociālā rehabilitācija studējošo personību, tika izvēlēts viens, kas ir būtisks darbā ar klientiem – emocionālā inteliģence.
Reņģe V. (1999) uzskata, ka emocijas ir galvenie psihes procesi, kas regulē adaptāciju svarīgām vides un personiskajām prasībām. Tās esot atbildes reakcijas uz situācijām. Cilvēka emocijas izpaužas darbībā, uzvedībā, attieksmē pret citiem cilvēkiem un darbu. Tāpēc emocionālās inteliģences prasmes ir ļoti būtiskas saskarsmē ar cilvēkiem. Emocionālā inteliģence ir spēja izprast savas un citu izjūtas, pārvaldīt emocijas un kontrolēt cilvēka jūtas. Tā par emocionālo inteliģenci ir izteikušies vairāki autori savos darbos. …