| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Slepkavību kriminālistiskais raksturojums | 4 |
| 2. | Slepkavību izmeklēšanas kārtība, ja ir cietušā līķis | 7 |
| 3. | Slepkavība, kas saistīta ar bezvēsts pazuduša cilvēka izmeklēšanas īpatnības | 10 |
| 4. | lepkavība, kas ir saistīta ar līķa sadalīšanu izmeklēšanas īpatnības | 12 |
| Secinājumi | 13 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 14 |
Secinājumi
Darba autore rakstot referātu nonāca pie šādiem secinājumiem:
1. No policijas un izmeklēšanas profesionālā viedokļa slepkavības bieži ir grūti atklājami un/ vai izmeklējami noziegumi.
2. Ļoti nozīmīga sākotnējā izmeklēšanas darbība izmeklējot jebkura veida slepkavību, ir sākotnējā notikuma vietas paskate.
3. Informācija un pierādījumi, ko iegūst pirmatnējā notikuma vietas apskatē var vēlāk nebūt pieejama.
4. Notikuma vietā uzmanība jāpievērš pat mazākai detaļai, jo nereti notikuma vietā apskatot līķi sākotnēji var rasties pārliecība, ka cilvēks gājis bojā ne vardarbīgā nāvē, bet vēlāk nozīmējot ekspertīzi izrādās pretējais.
5. Ja sākotnēji nav veikta kvalitatīva notikuma vietas apskate un pierādījumu iegūšana, tad paejot neilgam laikam var dažus pierādījumus neatgriezeniski zaudēt, piemēram radinieki sakopt notikuma vietu.
6. Izmeklējot sadalīta līķa slepkavības, uzmanība jāpievērš apskates laikā kādos iesaiņojumos līķa daļas ir iesaiņotas, kā sasietas.
7. Izmeklējot bezvēsts pazuduša personas slepkavību svarīgi veikt apskates uz vietu, kur persona pirms pazušanas devās, kā arī viņa dzīvesvietā.
…
Civilizētā sabiedrībā slepkavības uzskata par sevišķi smagu noziegumu, sakarā ar ko to atklāšanai un izmeklēšanai pievērš īpašu uzmanību. Tas arī saprotams, jo neatmaskots un nesodīts slepkava vienmēr rada draudus, un tādēļ izsauc baiļu sajūtu ikvienā sabiedrības loceklī. Literatūrā pastāv daudz un dažādu viedokļu par pašu jēdzienu “slepkavība”. Tā arī padomju teorētiskajā literatūrā pastāv dažādi kriminālistu viedokļi. Visizplatītākā ir, ka “slepkavība ir prettiesiska ar nodomu, vai aiz neuzmanības citas personas dzīvības atņemšana”. Toties profesors M.D. Šargorodskijs slepkavību formulē, kā “ar nodomu atņemta citas personas dzīvība” . No policijas un izmeklēšanas profesionālā viedokļa slepkavības bieži ir grūti atklājami un/ vai izmeklējami noziegumi. Krimināltiesībās slepkavību definē, kā prettiesisku darbību vai bezdarbību, kuras rezultātā iestājas otra cilvēka nāve. Referāta tēma ir „Noziegumi pret personību izmeklēšanas metodika”. Referāta autore savā darbā izpētīs noziegumus saistībā ar slepkavību izmeklēšanas metodiku. Darba autore izvirza sekojošus uzdevumus: 1. Noskaidrot slepkavību kriminālistisko raksturojumu; 2. Noskaidrot slepkavību izmeklēšanas kārtību, ja ir cietušā līķis; 3. Noskaidrot slepkavības izmeklēšnas kārtību, kas saistīta ar cilvēka izzušanu izmeklēšanas īpatnības; 4. Noskaidrot slepkavību izmeklēšanas kārtību, kas saistīta ar līķa sadalīšanu izmeklēšanas īpatnības.
