-
Crouch tipa gaitas patterns bērniem ar spastisku cerebrālās triekas formu un fizioterapijas iespējas tā koriģēšanai
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Cerebrālās triekas raksturojums | 4 |
| 2. | Tipiskākie gaitas paterni bērniem ar spastisku cerebrālās triekas formu | 5 |
| 2.1. | Gaitas paternu klasifikācija | 5 |
| 2.2. | Tipiskākie paterni | 6 |
| 3. | Crouch tipa gaitas raksturojums | 8 |
| 4. | Riska faktori, kas veicina crouch tipa gaitas attīstību bērniem ar spastisku cerebrālo trieku | 9 |
| 5.1. | Gaitas analīze | 12 |
| 5.2. | Iespējas crouch tipa gaitas koriģēšanā | 13 |
| Secinājumi | 15 | |
| Diskusija | 16 | |
| Literatūras un avotu saraksts | 17 |
Secinājumi
Veicot kursa darbu, izvirzīto mērķi sasniedzām – tika izpētītas un analizētas crouch tipa gaitas paterna raksturīgākās iezīmes bērniem ar spastisku cerebrālās triekas formu, kā arī tika noskaidrotas fizioterapijas iespējas tās koriģēšanā. Tika secināts, ka:
1. Cerebrālā trieka ir visizplatītākais motorās nespējas cēlonis bērniem ar spasticitāti kā visbiežāko motoro elementu (60%). Traucējumu līmenis cerebrālas triekas gadījumā variē no ļoti minimāliem līdz ļoti izteiktiem, bet 58,2% no bērniem ar cerebrālo trieku spēj staigāt patstāvīgi.
2. Gaitas paternus iespējams noteikt analizēt pēc dažādiem faktoriem - izmantojot potītes, ceļa, gūžas un iegurņa kinemātiku sagitālā plaknē, transversālās plaknes abnormalitātes, klasificēt gaitu tikai pēc ceļa vai citas lielās locītavas kinemātikas, ietvert ne tikai kinemātiskos paternus, bet specifisku kinemātisku un kinētisku paternu kombinācijas
3. Pārsvarā tiek izmantoti Rodda un Graham apkopotie gaitas paterni. Spastiskai hemiplēģijai izšķir: 1. paterns – krītošā pēda, 2A paterns – eqinus pēda, 2B paterns – equinus pēda un genu recurvatum, 3. paterns – jump knee un 4. paterns. Spastiskai diplēģijai izšķir: īsta equinus gaita, palēcienu gaita, šķietama equinus gaita, crouch tipa gaita.
4. Crouch tipa gaita ir izplatīts pataloģiskas gaitas paterns pacientiem ar spastisku cerebrālās triekas formu, it īpaši – spastisku diplēģiju vai kvadriplēģiju. Tas tiek raksturots ar pārmērīgu ceļa fleksiju un palielinātu fleksiju gūžās, un/vai potītes dorsifleksiju gaitas balsta fāzes laikā.
…
Cerebrālā trieka ir visizplatītākais motorās nespējas cēlonis bērniem. Tā skar no 1 – 4 uz 1000 bērniem. Motoro traucējumu līmenis cerebrālas triekas gadījumā variē no ļoti minimāliem līdz ļoti izteiktiem. 58,2 % no bērniem ar cerebrālo trieku spēj staigāt patstāvīgi. (Centers for Disease Control and Prevention, 2015) Pārvietošanās spējas ir svarīga sastāvdaļa gan bērna motorajā, gan sociālajā attīstībā. It īpaši svarīgi ir saglabāt un uzlabot patstāvīgas staigāšanas spējas gan lai novērstu/aizkavētu ortopēdisku problēmu rašanās risku, gan atvieglotu bērna ikdienu. It īpaši svarīgi tas ir crouch tipa gaitas gadījumā, jo tai raksturīga staigāšanas spēju pakāpeniska pasliktināšanās, kas, novedot pie ķirurģiskas iejaukšanās, visbiežāk rezultējas patstāvīgu staigāšanas spēju zaudēšanā.
