-
Vara un politika
Kas cilvēkam ir vajadzīgs?
Cilvēkam ļoti ir vajadzīga vara un apmierinājums. Viss pārējais ir sekundārs, viss pārējais atrodas zemāk un veido tikai zināmu fonu viņa dzīvei un darbībai. Varu var traktēt kā:
sevis pakļaušanu sev pašam,
citu cilvēku pakļaušanu sev,
iespēju kaut ko sadalīt,
iespēju īstenot iecerēto,
iespēju pakāpties augšup savā Hierarhijā,
spēju ietekmēt cēloņseku noteiktās attiecības,
spēju noteikt savas prioritātes pretstatu vienībā un cīņā.
Varu neviens negrib dalīt ar citiem. Vara dažkārt ir kā narkotika – tas, kurš iepazinis varu, nekad labprātīgi no tās neatteiksies un darīs visu, lai to ilgāk noturētu.
Varas pamatā ir cilvēka spēja dzīvot un aktīvi darboties. Tur, kur cilvēks var visu, kas ir ap viņu, padarīt auglīgu, viss plaukst un zeļ, un nes augļus. Tur, kur nav potenču, - gribi vai negribi – vara beidzas ar to, ka viss panīkst, nokalst un nenes nekādus augļus. Cilvēks gan vēl uzskata sevi par valdnieku, cenšas noturēties savā augstajā vietā, pūlas saglabāt savu personisko vadošo lomu un vēl aizvien mēģina pierādīt citiem savu neaizstājamību un pārākumu, bet visapkārt viss jau ir nonīcis, sagruvis, atpalicis un itin nekur vairs nav atrodama Dievišķā dzīvības dzirksts. Līdz ar to visu zūd arī vara.
Vara ir viena medaļas puse, bet ir vēl otra puse – pakļautība. Tiklab vara, kā pakļautība ir pārejoša. Mēdz gan teikt, ka nekas neesot pastāvīgāks par pagaidu stāvokli. [9.; 90.]…
Vara ir konkrēta vara, kura pieder katram indivīdam un kuru nodod pilnīgā vai daļējā veidā, lai iegūtu politisko varu, augstāko varu. Vara galvenokārt uztur attiecības starp ražošanu un kundzību pār šķirām, tas ir iespējams, pateicoties ražotājspēku specifiskajam pielāgošanas un attīstības veidam. Tātad politiskā vara tieši ekonomikā ir atradusi savu vēsturisko pastāvēšanas jēgu. Pirmajā gadījumā mums ir darīšana ar politisko varu, kuras formālais modelis ir apmaiņas process, īpašuma riņķošanas ekonomija, bet otrajā – politiskās varas pastāvēšanas jēga, kā arī tās konkrētās formas un patiesās funkcionēšanas princips ir ekonomija.
