-
Zaļās enerģijas ražošanas un izmantošanas iespējas
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | BIOMASAS KOĢENERĀCIJA | 5 |
| 1.1. | Biomasa | 5 |
| 1.2. | Biomasas koģenerācijas staciju princips | 5 |
| 1.3. | Koģenerācijas procesu tiesiskā bāze | 7 |
| 2. | BIOMASAS ENERĢIJAS RAŽOŠANAS IZVĒRTĒJUMS | 8 |
| 3. | KOĢENERĀCIJAS STACIJAS LATVIJĀ | 10 |
| SECINĀJUMI | 11 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 12 |
SECINĀJUMI
1. Biomasa ir organiskas izcelsmes resurss radusies bioloģiskā procesā, kura enerģija ķīmiskās pārveides rezultātā tiek pārvērsta siltuma, mehāniskajā un elektriskajā enerģijā.
2. Koģenerācijas stacijas sniedz virkni priekšrocību to īpašniekiem – videi draudzīgu enerģijas izmantošanu, nodrošinot alternatīvus siltuma un elektroenerģijas avotus. Vienlaicīgi tiek sasniegts augsta energoefektivitāte (38%), gandrīz pilnībā mazinot siltuma zudumus (12%), novēršot kaitīgo izmešu nokļūšanu atmosfērā un saņemot papildu ienākumus par elektroenerģijas nodošanu publiskajos elektrotīklos.
3. Koģenerācijas procesā iegūto elektroenerģiju (38%) izmanto rūpniecībā, sabiedriskajā un privātajā sektorā apgaismošanai, elektropiedziņai, ventilācijai un dažādiem rūpnieciskajiem procesiem, savukārt siltumenerģiju (50%) izmanto centralizētajā, decentralizētajā apkures sistēmā tvaika un karstā ūdens veidā.
4. Ar biogāzi darbināmas koģenerācijas stacijas ir nozīmīga sociāla un enerģētiska alternatīva Latvijas laukiem – zemnieku saimniecībām un citiem lauksaimniecības objektiem.
5. Ar biomasu darbināmas koģenerācijas stacijas izmeši ir neitrālā attiecībā uz apkārtējo visi, savukārt ar dabasgāzi darbināma koģenerācijas stacija rada 3003 kg CO2/MWterm. gadā.
6. Koģenerāciju staciju skaitam Latvijā kopš 2007. gada ir tendence pieaugt 2011. gadā sasniedzot 83 stacijas (pieaugums par 93.0% punktiem), turklāt 2012. gadā tika uzsākti vēl 25 staciju projekti.
…
Bez elektroenerģijas un siltumenerģijas nav iedomājama ikdiena mājās, darbā, atpūtā, ražošanā. Enerģijas ražošanā izmantoto fosilo energoresursu krājumi pasaulē ir pietiekami pārskatāmai nākotnei, taču tiem ir neatgriezeniska tendence izsīkt. Tālākā nākotnē ekonomiski pieejamie dabasgāzes un naftas resursi var piedzīvot būtisku izsīkumu, izraisot strauju šo resursu sadārdzinājumu. Enerģētika iespaido jebkuras valsts un sabiedrības funkcionēšanu ikdienā un tas ir vēl jo vairāk aktuāli valstīm, kurām pašām savu fosilo resursu vai atjaunojamo energoresursu nav nemaz, to nav daudz vai arī to izvēle ir ļoti ierobežota (Enerģētika Latvijā, [b.g.]). Tāpēc mūsdienās arvien svarīgāki kļūst alternatīvie risinājumi tam, kā saražot nepieciešamo enerģiju, kā pilnveidot tehnoloģijas, lai enerģijas ražošana kļūtu vēl efektīvāka un enerģija – lētāka un pieejamāka.
