-
Augstākās izglītības reformas medijos: avotu loma rāmējumu veidošanā
Secinājumi:
Man jāatzīst, ka mana izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies daļēji, jo šo portālu sniegtajām ziņām nav vērojama tendenciozitāte, bet drīzāk paviršība pret ziņas lasītāju. Šī paviršība izpaužas tajā, kā portāls minējis ziņas par augstākās izglītības reformām – www.ir.lv ir „racis dziļāk”, veicis pētījumus un lūdzis izteikties sabiedrībā pazīstamus viedokļu līderus (piemēram, Ivaru Ijabu) , kas ir spējīgi spriest par reālo situāciju, jo paši ir tajā iesaistīti jau daudzus gadus. Ir.lv ir izmantojuši vizuāli pievilcīgāku dizainu un lasītājam saprotamu valodu, kura neprasa zināšanas specializētā terminoloģijā, kā arī fakta interpretāciju visbiežāk ir veicis jau pats žurnālists.
Tai pašā laikā portālā www.nra.lv publicēto rakstu skaits ir lielāks, bet tajos atrodamās informācijas kvalitāte ir zemāka, jo, piemēram man, neko neizsaka vārdu virknējums „Informatīvais ziņojums sagatavots, lai izvērtētu augstākās izglītības finansēšanas kārtību Latvijā, salīdzinātu to ar citās valstīs esošajām augstākās izglītības finansēšanas sistēmām, kā arī sniegtu priekšlikumus uz rezultatīvajiem rādītājiem orientēta augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai.” Šis citāts lasītājam neko neizsaka, tas nosauc ziņojumā esošos virsrakstus, bet tas neatspoguļo to, ko šis ziņojums neiekļauj, tas neparāda nekādu iespējamo rezonansi sabiedrības norisēs.
Izmantotās pieejas derīgums šīs tēmas analīzē, manuprāt ir atbilstošs, jo kaut vai rakstu skaits pret to kvalitāti jau vien ir rādītājs tam, kāda ir redakcijas kopējā nostāja, šajā gadījumā atklājās www.nra.lv neieinteresētība problēmas atspoguļošanā. Protams, šo atklājumu varu skaidrot ar to, ka abiem šiem medijiem ir dažādas mērķa auditorijas, bet tas tomēr nedrīkstētu būt vadošā medija informācijas „filtrs” tādā pakāpē, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmas svarīgākā reforma tiktu atspoguļota tikai faktu veidā.
…
Atslēgas vārdi: rāmējumi (framing); avots; mediju analīze; augstākās izglītības reformas. Savā darbā vēlos apskatīt divus Latvijā labi pazīstamu mediju interneta versijas – žurnāla „Ir” interneta versiju www.ir.lv un drukātā medija Neatkarīgā Rīta Avīze interneta versiju – www.nra.lv. Šos divus laikrakstu interneta portālus izvēlējos tāpēc, ka tiem ir dažāds periodiskums, proti, „Ir drukātā versija iznāk reizi mēnesī, ir jaunāks un šobrīd aktīvi nodarbojas ar sava tēla atpazīstamības veicināšanu, turpretim Neatkarīgā Rīta Avīze ir sen pazīstams medijs ar jau esošu patstāvīgo lasītāju loku, tas iznāk 5 reizes nedēļā – no pirmdienas līdz piektdienai. Darbā apskatīšu augstākās izglītības reformu atspoguļojumus šajos divos portālos. Ziņas sakārtošu pēc šādiem kritērijiem: avota ticamība, ziņas avots (tā sociālā piederība), ziņas avota „vārda spēks” (vai šī ir sabiedrībā pazīstama personība, vai tās viedokļiem ir daudz piekritēju- viedokļu līderisms. „Dažādiem politiskajiem spēlētājiem ir dažāds rāmējuma spēks. Skolotāju apvienības prezidentam, kura pakļautībā ir 75 000 skolotāju, būs daudz plašāks vārda ticamības moments, runājot par izglītības jautājumiem, kā parastam skolotājam. ).
