Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Galvkāju klase | 5 | |
Gliemeņu jeb divvākgliemju klase | 6 | |
Gliemežu jeb vēderkājgliemju klase | 9 | |
Lāpstkāju jeb ilkņčauļu klase | 10 | |
Bruņgliemežu jeb vairogkāju jeb hitonu klase | 10 | |
Monoplakoforu klase | 11 | |
Bezčaulaiņu jeb rievkāju jeb rievvēderaiņu klase | 12 | |
Vērtējums | 12 | |
Izmantotā literatūra | 14 |
Galvkāju klasē ir 600 sugas.
Galvkāji dzīvo ūdenī. Tie ir visattīstītākie gliemji.
Gliemjiem raksturīgā kāja var būt pārveidojusies par taustekļiem jeb kājeņiem un piltuvi jeb mantijas dobumu. Tiem var būt arī tvērējtaustekļi. Taustekļi var būt klāti ar piesūcekņiem. Daži galvkāji pārvietojas, ūdenim ieplūstot mantijas dobumā un tam saraujoties.
Galvkājiem var būt čaula, kurā var aizsargāt olas. Tā ķermenis var nebūt piestiprināts pie čaulas. Tās forma var būt savīta.
Galvkājiem pie galvas ir ļoti labi attīstīti maņu orgāni, it īpaši acis.
Daļa galvkāju var mainīt ķermeņa krāsu pielāgojoties apkārtējai videi un noslēpties no uzbrucēja. Tie maina ķermeņa krāsu atkarībā no noskaņojuma. Daži galvkāji no tintes maisa var izšļākt tintei līdzīgu šķidrumu vai luminiscējošu baktēriju mākoni uzbrucēju virzienā. Tintes mākonis ietin uzbrucēju tumsā, bet baktēriju mākonis ― apžilbina.
Galvkāji ir gan hermafrodīti, gan šķirtdzimumu dzīvnieki. Tie vairojas dējot olas.
Galvkāji ir plēsēji. Tie ar taustekļiem un žokļiem satver upuri un to nonāvē ar indi, kuru satur viņu siekalas.
Galvkāji elpo caur žaunām.
Dažus galvkājus izmanto pārtikā. No galvkāju tintes maisiem iegūst krāsvielas.
Gliemeņu jeb divvākgliemju klase
…
Gliemju tips iedalās 7 klasēs - galvkāju klase, lāpstkāju jeb ilkņčauļu klase, gliemeņu jeb divvākgliemju klase, gliemežu jeb vēderkājgliemju klase, monoplakoforu klase, bezčaulaiņu jeb rievkāju, jeb rievvēderaiņu klase, hitonu jeb bruņgliemežu, jeb vairogkāju klase. Sniegts to apraksts
