ID979664

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	3
1.	Nepilsoņa statuss	4
1.1.	Nepilsoņa statusa vēsture	4
2.2.	Nepilsoņa tiesiskais statuss Latvijā	6
2.	Mūsdienu situācija	7
2.1.	Esošās problēmas	7
2.2.	Naturalizācija kā viens no problēmas risinājumiem	7
2.2.1.	Naturalizācijas vispārējie noteikumi Latvijā	8
2.2.2.	Naturalizācijas trūkumi	9
2.2.3.	Naturalizācijas ierobežojumi	9
3.	Nepilsoņa tiesības un pienākumi	11
4.	Pilsoņa un nepilsoņa tiesību atšķirības	12
4.1.	Profesijas ierobežojumi	12
4.1.1.	Aizliegums ieņemt amatus valsts sektorā	13
4.1.2.	Aizliegums ieņemt amatus privātā sektorā	13
4.1.3.	Aizliegums ieņemt amatus sabiedriskā sektorā	14
4.2.	Tiesības uz īpašumu	14
4.3.	Ierobežojumi privātā uzņēmējdarbībā	15
4.4.	Ierobežojumi sociālās tiesībās	15
4.5.	Ierobežojumi citās tiesībās un brīvībās	17
5.	Eiropas Savienība un nepilsonis	17
5.1.	Nepilsoņa pamattiesības	17
5.2.	Jaunas tiesības Eiropas Savienībā	17
5.3.	Ceļošana Eiropas Savienībā	18
5.3.1.	Pase	18
5.3.2.	Vīzas	18
5.3.3.	Uzturēšanās atļauja	18
5.3.4.	Aizsardzība un drošība ārvalstīs	18
	Nobeigums	19
	Izmantotās literatūras un juridisko aktu saraksts	20

Darba fragmentsAizvērt

Cilvēka tiesības ir universālas morālas kategorijas, kuras ir neatņemama katra cilvēka sastāvdaļa un viņa attiecības ar valsti.
Cilvēku tiesības koncepcija ietver sevi trīs aspektus: pirmkārt, katram valsts ir noteikti ierobežojumi, otrkārt, katram cilvēkam ir tiesības uz privātu dzīvi, kurā nedrīkst iejaukties neviens spēks, treškārt, katrs cilvēks var iesniegt prasību tiesā pret valsti ar mērķi aizstāvēt savas tiesības. Cilvēktiesības ir universālas. Tās ir visiem cilvēkiem dažādās situācijās, neskatoties uz sociālo stāvokli. Tomēr indivīds atrodas nevienādās pozīcijas ar valsti. Valsts var uzspiest savas vajadzības indivīdam un pielietot spēku, lai tās īstenotu. Tāpēc cilvēktiesības dod indivīdam papildus aizsardzību pret valsts darbībām.
Ja runājam par politiskajām tiesībām, pie kurām pieder pilsoņu tiesības, tad šīs tiesības ļauj cilvēkam saņemt informāciju par tās sabiedrības darbiem, kurā viņš dzīvo, tās ļauj piedalīties lēmumos, kuras pieņem sabiedrība, ļauj veidot un piedalīties organizācijās ar sev līdzīgajiem, piedalīties vēlēšanās, un tikt ievēlētam utml.
Šajā gadījumā cilvēka apziņa apliecina to, ka cilvēks vairāk kļūst par subjektu, nekā par lēmumu objektu, kurš attiecas vairāk pret indivīdu un sabiedrību.
Viens no iemesliem, kāpēc autore izvelējās tieši šo tematu, bija interese par nepilsoņa statusu mūsu valstī un Eiropas Savienībā. Tēma par nepilsoņiem un tiem piederošajiem tiesībām mūsu valstī jau daudzkārt tikusi apspriesta. …

Autora komentārsAtvērt

Nepilsoņu tiesiskais statuss Latvijā un Eiropas Savienībā. Realitāte un problēmas