Atteikšanās uzsākt procesu (373. pants) – šis lēmums ir pārsūdzams, bet tomēr ir rakstāms rezolūcijas formā; teorētiķiem tas nepatīk. Personu loks, kas var pārsūdzēt, ir ierobežots. Tas nesakrīt ar to personu loku, kas var rakstīt iesniegumu procesa uzsākšanai.
Visi dokumenti glabājas vienotā lietvedībā. Procesam tiek piešķirts individuāls numurs. Krimināllieta parādās tikai tad, kad procesu nosūta uz tiesu. Numurs saglabājas. No vienotās lietvedības nekas nepazūd. Lai dokuments pazustu, jābūt īpašam lēmumam (piemēram, par procesa sadalīšanu vai par dokumentu atdošanu). Dokumenti ir ierobežoti pieejami. Pirmstiesas procesā tie ir pārsvarā nepieejami. 375. pants runā par izmeklēšanas noslēpumu.…
Kriminālprocess ir veids, kādā atrisina radušās krimināltiesiskas materiālās attiecības. Kriminālprocesa likuma (KPL) 1. pants: "Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē." Iejaukšanās personas dzīvē kriminālprocesā notiek daudz, turklāt attiecībā uz personām, kas vēl nav atzītas par vainīgām, bet tikai tad, kad tas ir nepieciešams, un tikai samērīgā apmērā. Kriminālprocess formāli sākas ar brīdi, kad ir noticis kaut kas, kas pakļaujas Krimināllikuma regulējumam, bet praktiski – tad, kad kompetentas institūcijas to uzzina. Kriminālprocess sākas ar pirmstiesas procesu, kam seko lietas izskatīšana tiesā. Pirmā instance ir obligāta, apelācija un kasācija ir fakultatīva. Process noslēdzas ar brīdi, kad tiek izpildīts nolēmums. Kriminālprocess neskata nolēmumu praktisko izpildi. Kriminālprocesam ir savi tiesību avoti. Jāatceras, ka krimināprocess pieder publisko tiesību nozarei. Normas ir kodificētas. Pamats ir KPL, kas ir pieņemts 2005. gadā un kopš tā laika ir grozīts vairāk nekā 20 reizes
