Līnija ir galvenais zīmējuma elements. Līnija ir cilvēka vizuālās komunikācijas pamatelements un vizuālās mākslas valodas elements. Līniju lieto visos vizuālās mākslas veidos, kā arī nemākslinieciskā darbībā, piemēram, izdarot mērījumus, zīmējot plānus, kartes, piegrieztnes, rakstot atburtus un notis, rasējot utt. Tā veidojas plaknē no vienā virzienā cieši sablīvētiem punktiem, velkot ar kādu piederumu, kā arī skrāpējot kādā pigmentu slānī vai materiāla (piemēram, papīra) virskārtā. Katram māksliniekam līnija ir savdabīga, individuāli atšķirīga.
Līnijas raksturu nosaka tās virziens, veids un uzbūve. Līnija var būt patstāvīga, tā var veidot konkrētu formu vai aizpildīt laukumu.
Izšķir četrus līnijas pamatveidus: taisnu, lauztu, liektu un kombinētu līniju, kas sastāv no taisnas, liektas, lauztas līnijas daļām. Liektas un lauztas līnijas var būt gan ritmiskas, gan aritmiskas. Visu iepriekš minēto līniju būtiskas vizuālas pazīmes ir virziens, pagrieziens, platums, garums, krāsa. …
