-
Interneta ziņu mediju auditorija: lietotprasme un ziņu uzticamības izvērtēšanas spēja
Diplomdarbs32 Datori, elektronika, programmēšana, Socioloģija, Žurnālistika
2011. - 2015. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 5 | |
| 1. | TEORĒTISKAIS IZKLĀSTS | 7 |
| 1.1. | Mediji un to funkcijas | 7 |
| 1.1.1. | Jaunie mediji | 8 |
| 1.1.2. | Interneta mediji | 10 |
| 1.2. | Mediju lietotprasme | 11 |
| 1.3. | Jaunieši kā ziņu auditorija | 13 |
| 2. | METODOLOĢIJA | 16 |
| 2.1. | Kontentanalīze | 16 |
| 2.2. | Daļēji strukturētās intervijas | 17 |
| 2.3. | Eksperiments | 19 |
| 3. | EMPĪRISKĀ DAĻA | 22 |
| 3.1. | Kontentanalīzes rezultāti | 22 |
| 3.2. | Respondentu aptaujas un eksperimenta rezultāti | 25 |
| SECINĀJUMI | 30 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI | 32 | |
| PIELIKUMI | 34 |
SECINĀJUMI
• Veicot dažādu mediju veidoto rakstu analīzi par vienu un to pašu tēmu, vērā jāņem
izmantotie attieksmes īpašības vārdi un kādu vērtību tie piešķir. Izmantojot dažādus izteiksmes līdzekļus, iespējams iekļaut sarkastisku vai nievājošu attieksmi ziņu rakstā, kas norāda uz ziņas autora viedokli.
• Lai spētu pilnvērtīgi analizēt un izprast iespējamās dažādu mediju raksta veidošanas
atšķirības, jābūt arī zināšanām par 16. marta vēsturisko kontekstu. Jāņem vērā, kādas vērtības un idejas katrs medijs pārstāv un kā tās darbojas saistībā ar šo notikumu.
• Visi pētījumā izmantotie raksti ir par vienu un to pašu tēmu, taču saturs atšķiras –
lielākā atšķirība nav vērojama faktos, bet gan izvēlē, kurus faktus izcelt un kurus noklusēt. Tāpat atšķiras arī raksta emocionālais noformējums.
• Rakstā autora viedoklis arī izpaužas caur 16. marta pasākuma divu dažādu uzskatu
pārstāvošu grupu – tie, kas piedalās gājienā un tie, kas pret to protestē – lingvistisko rāmējumu. Izmantojot dažādus vārdus, tiek radīts emocionāls noskaņojums pret vienu vai otru grupu.
• Raksta objektivitāti un uzticamību iespējams izvērtēt arī aplūkojot rakstā izmantotos
avotus – rakstā ietvaros intervēto viedoklis visbiežāk sakrīt ar paša medija idejām, turklāt netiek uzklausīts pretējās puses viedoklis.
• Veicot kontentanalīzi un, apskatot elementus, kas tiek izmantoti portālu delfi.lv,
kasjauns.lv, la.lv un rus.delfi.lv rakstos par 16. marta pasākumiem Rīgā, iespējams izvērtēt, vai portāli ziņu rakstos balstās uz faktiem un izmanto neitrālu stāstīšanas stilu.
• Pētot pirmās respondentu grupas daļēji strukturēto interviju rezultātus, iespējams
secināt, ka jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem interneta ziņu medijus patērē retāk nekā reizi dienā, līdz ar to šiem respondentiem grūtības sagādāja raksta izcelsmes medija noteikšana. Šī respondentu daļa nespēja atšķirt dažādo mediju iespējamos vēstījumus un uzskata, ka starp šo mediju veidotajām ziņām atšķirības nav būtiskas. Raksts tiek lasīts, ja tas ir pietiekami īss un sniegtā informācija netiek ļoti kritiski izvērtēta.
…
Kursa darba „Interneta ziņu mediju auditorija: lietotprasme un ziņu uzticamības izvērtēšanas spēja” mērķis ir noskaidrot kā interneta mediju ziņu patērētāji spēj orientēties internetā pieejamo ziņu klāstā, un kādos elementos tiek balstīta uzticība ziņai, par uzdevumiem izvirzot teorētisko un empīrisko izpēti, kā arī rezultātu apkopošanu. Darbā tiek ietverta teorija par medijiem un to funkcijām, interneta medijiem, mediju lietotprasmi un jauniešiem kā ziņu auditoriju. Metodoloģija ietver kontentanalīzi, daļēji strukturēto interviju un eksperimentu. Rezultāti ļāva identificēt atšķirīgus elementus, kuri ietekmē ziņu uztveri, kā arī sniedza ieskatu auditorijas ziņu uzticamības izvērtēšanas paradumos.
