Lasot Stendera dzeju, biju pārsteigta par optimismu un mīļumu ar kādu raksta autors. Visvairāk mani uzmundrināja tieši viņa mīlestības dzeja, kura ne tikai pasauli attēlo priecīgu un brīnišķīgu, bet arī pamāca lasītāju. Jā, mūsdienās varbūt viņa aprakstītā mīlestība citam pret citu liekas utopiska un mīlētāju tikumi pārspīlēti, es tomēr uzskatu, ka rakstnieks ļoti veiksmīgi ir pratis zemnieku attēlot ne tikai kā nolaidīgu žūpu, bet parādījis arī viņa mīlestību pret pretējo dzimumu, dabu, Dievu, darbu, draugu, grāmatām. Es daudz labprātāk vēlētos domāt, ka latviešu zemnieks 18. gadsimtā bijis tikumīgs, jautrs, strādājis un dzīvojis ar prieku savā zemē, nevis bijis tikai nebrīvs un nelaimīgs kalps. …
