-
Iekšējie un ārējie normatīvie akti
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
1. | NORMATĪVĀ AKTA JĒDZIENS UN TĀ PAZĪMES | 4 |
2. | NORMATĪVO TIESĪBU AKTU SISTĒMA | 6 |
3. | IEKŠĒJIE NORMATĪVIE AKTI | 7 |
3.1. | IEKŠĒJĀ NORMATĪVĀ AKTA IZDOŠANA | 7 |
3.2. | IEKŠĒJO NORMATĪVO AKTU PIEŅEMŠANA | 8 |
4. | ĀRĒJIE NORMATĪVIE AKTI | 10 |
4.1. | LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSME | 11 |
4.2. | LIKUMI | 12 |
4.3. | MINISTRU KABINETA NOTEIKUMI | 13 |
4.4. | PAŠVALDĪBU SAISTOŠIE NOTEIKUMI | 13 |
4.5. | STARPTAUTISKIE LĪGUMI | 14 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 16 | |
IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 17 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Rakstot referātu par iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem studiju kursā Tiesību teorija, iepazinos un izpētīju iekšējo un ārējo aktu sistematizāciju.
Referātam izveidoju četras nodaļas un katrā no tā iepazinos gan ar tiesību aktiem vispār, gan ar iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem un to sastāvu.
Secināju, ka:
1.Normatīvie tiesību akti valstī nodrošina likumības režīmu, tamdēļ tie jāizstrādā precīzi un rūpīgi, lai viens otru nedublētu un nebūtu pretrunīgi. Normatīvo aktu formulējumam jābūt precīzam, lai nodrošinātu to vienveidīgu tulkošanu un piemērošanu.
2. Visi normatīvie tiesību akti iedalās likumos, tiesību nozaru normatīvajos aktos, likumpamatotajos aktos, kā arī sistematizētajos aktos.
3.Pie iekšējiem normatīvajiem aktiem pieder piemēram, organizācijas statūti; dažādi nolikumi, kas regulē iestādes uzbūvi un darba organizāciju, lietošanas kārtību; iekšējās kārtības noteikumi; instrukcijas, kas regulē ārējo tiesību normu piemērošanu; ieteikumi.
4.Ārējais normatīvie akti ir:
1. Latvijas Republikas Satversme.
2.Likumi.
3.Ministru kabineta noteikumi un starptautiskie līgumi, kuri Latvijas tiesību sistēmā iekļauti ar Ministru kabineta noteikumiem.
4.Pašvaldību saistošie noteikumi.
5.Starptautiskie līgumi.
…
Normatīvie tiesību akti ir tiesību jaunrades rakstveida akti, ko izdod kompetentas valsts iestādes un, kas satur tiesību normas (vispārobligātus uzvedības noteikumus). Tiesību jaunrades normatīvie akti ir tiesību jaunrades rezultāts, bet tiesību jaunrade, savukārt, ir sabiedrības un valsts tiesisko vajadzību izziņas novērtēšanas, tiesību aktu formēšanas un pieņemšanas process, ko veido pilnvarotie subjekti attiecīgo procedūru ietvaros.
