-
Latvijas senioru dzīve
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Latvijas pašvaldību funkcijas senioru dzīves kvalitātes kontekstā | 2 |
1.1. | Senioru dzīves kvalitāte un pašvaldību funkciju raksturojums tās pilnveidošanai | 2 |
2. | Pašvaldībām saistošo politikas plānošanas dokumentu apskats | 10 |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 13 |
2. Pašvaldībām saistošo politikas plānošanas dokumentu apskats
Darba autore, lai labāk izprastu pašvaldību politikas veidošanos veica iegūtās informācijas analīzi, no kuras izriet, ka:
• ar pašvaldības politiku parasti tiek saprasta vidēja vai ilgtermiņa stratēģiju kādā pašvaldības kompetences jautājumā. Šo apgalvojumu arī apstiprina „Vietējās ekonomiskās attīstības rokasgrāmata”, kur minēts, ka „...vietējai ekonomiskajai attīstībai vienmēr jābalstās uz stratēģiju. Ideālā variantā stratēģija ir plašāks stratēģiskās attīstības plāna komponents, kurš ietver sociālās un apkārtējās vides komponentus. .... stratēģija ir vērsta uz vietējās ekonomikas nostiprināšanu un vietējās kapacitātes palielināšanu. ....stratēģijas termiņš parasti ir no trim līdz astoņiem gadiem un ietver ikgadējus īstenošanas plānus.” Padziļināti pašvaldības politika tiek skaidrota, kur „politika ir process, kurā cilvēku grupa pieņem lēmumus. Visbiežāk šo jēdzienu attiecina uz valstīm, to savienībām, pašvaldībām un politiskajām partijām. taču grupas lēmuma pieņēmējs var būt arī cita veida personu apvienība – komercsabiedrība, arodbiedrība, akadēmiska vai reliģiska organizācija u.tml.”
…
Latvijas senioru dzīve(dzīves kvalitāte; pašvaldību funkcijas) Latvijā uz pasaules fona gados vecākiem (65 gadi un vairāk) cilvēkiem ir labāka izglītība un nodarbinātība. Tāpat tiem ir arī stabili un nelieli ienākumi. Tomēr Latvijas iedzīvotāju straujā novecošana ir nopietns izaicinājums visi sabiedrībai kopumā. Pašreiz Latvijā augstākā nodarbinātība ir divās vecuma grupās – no 40 līdz 44 gadu un no 45 līdz 49 gadu vecumā. Senioru (55–64 gadi) nodarbinātības salīdzinājumā Eiropas Savienībā Latvija ar 48,2% ir nedaudz virs vidējā; ievērojami zemāks šis rādītājs ir Ungārijā (34,4), Beļģijā (37,2%), daudz augstāks - Vācijā (57,7%) un Zviedrijā (70,5%). Kaimiņos darba tirgū senioru ir vairāk - Lietuvā 48,6%, Igaunijā 53,8 procenti.
