-
Līgums par konstitūciju Eiropai, tā pieņemšanas nepieciešamība
Novērtēts!
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Līguma par Konstitūciju Eiropai projekta tapšana | 4 |
2. | Līguma par Konstitūciju Eiropai izstrādes mērķi | 6 |
2.1. | Eiropas Savienības institucionālās reformas nepieciešamība | 6 |
2.2. | Eiropas Savienības līgumu sistēmas vienkaršošana | 6 |
2.3. | Pamattiesību nostiprināšanas nepieciešamība | 7 |
2.4. | Vienbalsīguma principu aizstāšana ar kvalificēto balsu vairākumu | 7 |
3. | Līguma par Konstitūciju Eiropai nepieciešamība | 8 |
4. | Secinājumi | 12 |
Izmantotas literetūras saraksts | 13 | |
Pielikumi | 14 |
Latviešu valodā Eiropas Konstitūcijas juridiski lingvistiski korektais nosaukums ir "Līgums par Konstitūciju Eiropai". ES konstitucionālais līgums ir ES pamatlīgums. Būtu kļūdaini lietot apzīmējumu "Eiropas konstitūcija", jo tas varētu izraisīt domstarpības. Konstitūcija ir dokuments, kas izklāsta valsts vai valstu grupu fundamentālos likumus, pamatlikums. Līguma par Konstitūciju Eiropai projekts tika izstrādāts, lai aizvietotu tā pastāvošos līgumus un stātos pretī paplašinātās Eiropas sarežģīto problēmu pārbaudēm. Tātad, līgums par Konstitūciju Eiropai ir konstitucionāls līgums, nevis pamatlikums. Tapat dokumenta radītāji uzskata, ka šis pēc savas pieņemšanas formas uzskatāms par starpvalstu līgumu, nevis konstitūciju. Tāpēc arī dokumenta nosaukumā kā primārais minēts vārds "līgums" un tikai pēc tam "konstitūcija".
2004. gada oktobrī Eiropas Savienības dalībvalstu galvas parakstīja līgumu par Konstitūciju Eiropai un tas tika nosūtīts dalībvalstīm, ratifikācijai. 10 no 25 dalībvalstīm nolēma rīkot referendumu.
Pēc tam, kad Francija un Nīderlande nobalsoja pret konstitucionālo līgumu, Eiropadomē dalībvalstis vienojas par tā saucamo "two-track" pieeju un politiskas deklarācijas pieņemšanu, atzīmējot Romas līgumu noslēgšanas 50. gadskārtu.…
Galvēnā problēma referāta tēmas izklāsta slepjas faktā, ka 2007.gada 13.decembrī Eiropas Savienības dalībvalstu līderi tikās Lisabonā, lai parakstītu iepriekšminēto ES Reformu līgumu, kuram ir jāaizstāj ES konstitucionālais līgums. "ES konstitūcijas būtība ir saglabāta", paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele runā Eiropas Parlamentā 2007. gada 27. jūnijā. Beļģijas premjerministrs Gijs Verhofstadts jau 2004. gada 21. jūnijā laikrakstam " Financial Times" paziņoja: " ES konstitūcija ir Eiropas Federālās valsts stūrakmens".
