Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.06.2021.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Dabas novērojumi un laika apstākļu paredzēšanas sakarības', 1.
  • Prezentācija 'Dabas novērojumi un laika apstākļu paredzēšanas sakarības', 2.
  • Prezentācija 'Dabas novērojumi un laika apstākļu paredzēšanas sakarības', 3.
  • Prezentācija 'Dabas novērojumi un laika apstākļu paredzēšanas sakarības', 4.
  • Prezentācija 'Dabas novērojumi un laika apstākļu paredzēšanas sakarības', 5.
  • Prezentācija 'Dabas novērojumi un laika apstākļu paredzēšanas sakarības', 6.
  • Prezentācija 'Dabas novērojumi un laika apstākļu paredzēšanas sakarības', 7.
  • Prezentācija 'Dabas novērojumi un laika apstākļu paredzēšanas sakarības', 8.
  • Prezentācija 'Dabas novērojumi un laika apstākļu paredzēšanas sakarības', 9.
  • Prezentācija 'Dabas novērojumi un laika apstākļu paredzēšanas sakarības', 10.
Darba fragmentsAizvērt

Novērojumu datu pamatojums
Pavasara salnas Latvijā ir parasta dabas parādība, taču maijā tās mēdz nodarīt augiem vislielāko postu. Lielākoties salnas uznāk vēsākās naktīs uz rīta pusi – tad pierimst vējš, laiks skaidrojas, augsne atdziest, un temperatūra nokrītas zem 0 grādiem.

Salna veidojas tāpēc, ka zemes virsma atdziest līdz temperatūrai, kas ir zem nulles un, kas ir zemāka nekā gaisa temperatūra
Tiek apskatīts:
gaisa temperatūra, faktiskā, °C (nakts periodā laikā no 00:00 līdz 06:00)
augsnes virsmas temperatūra, faktiskā, °C (nakts periodā laikā no 00:00 līdz 06:00)
Datu atlase pēc stacijas – Zosēni
Lai analizētu piecu gadu periodu, datu atlase veikta par periodu 2014. – 2018.gads (2019., 2020.gada dati nav pieejami)

Autora komentārsAtvērt
Atlants