Fotohromie materiāli tiek plaši pielietoti, jo tie patstāvīgi (bez cilvēka līdzdalības) spēj pildīt savu uzdevumu un veikt tonēšanos vai balināšanos. Tie tiek izmantoti ne tikai cilvēku optikas nozarē (piemēram, briļļu stikliņos), bet arī logu stikliem un citiem arhitektūriskiem mērķiem.
Cilvēka acij piemīt daudz anatomiski un fizioloģiski aizsardzības mehānismi, ieskaitot aizsardzību pret gaismu. Piemēram, pāris no šiem mehānismiem ir acu plakstiņu aizvēršana vai zīlītes diametra sašaurināšanās paaugstinoties gaismas intensitātei. Bet šī dabīgā aizsardzība var nebūt pietiekoša, un tādā gadījumā papildus aizsardzību var iegūt lietojot brilles vai lēcas ar dažādiem klājumiem. Lēcu klājumi ir spējīgi samazināt gaismas intensitāti, kas piekļūst acij, un absorbēt bīstamos starus. Šādas ir arī krāsu mainošās fotohromās lēcas. [1.]
Fotohromais materiāls pielāgojas apkārtējam vides apgaismojumam atkarībā no apgaismojuma intensitātes, tas reaģē uz ultravioleto starojumu.(1.att.) Šādus materiālus izmanto ne vien briļļu lēcām vai kontaktlēcām, bet arī saules jumtos, gaismjūtīgajos logos un dažādiem arhitektūras mērķiem.
