-
Demokrātijas un autoritārisma periods Latvijā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1934. gada 15. maija apvērsums | 4 | |
| Iekšējās valsts dzīves trūkumi | 5 | |
| Autoritārais režīms (1934-1940) | 6 | |
| Secinājumi | 7 | |
| Izmantotā literatūra | 8 | |
| Pielikums | 9 |
1934. gada 15. maijā Latvijā notika valsts apvērsums. Izskaidrojums šim pagriezienam politikā jāmeklē 30. gadu norisēs gan Latvijā, gan Eiropā.
Daudzās Eiropas valstīs 30. gados bija beigusi pastāvēt parlamentārā iekārta un iedibinātas diktatūras: kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā -autoritārais režīms, Vācijā un PSRS - totalitārais režīms. Demokrātijas idejas bija kļuvušas nepopulāras. Situāciju vēl vairāk saasināja pasaules ekonomiskā krīze.
Satversmes sapulce kā augstākais vara orgāns darbojās divus gadus. Vislielākā likumdošanas vara bija Saeimai.
Arī Latvijā bija politiķi, kuriem likās, ka nepieciešams varu koncentrēt vienās rokās. Pēc viņu domām, parlamentārā iekārta nespēja tikt galā ar problēmām valstī - lielais politisko partiju skaits, to nestabilitāte un savstarpējās nesaskaņas traucēja Saeimas likumdošanas darbu, biežas bija valdību (Ministru kabineta) maiņas. Arvien skaļāk tika runāts par 1922. gada Satversmes trūkumiem un parlamentārisma krīzi. 1933. gadā lielākā labējā partija - Zemnieku savienība - iesniedza Saeimā likumprojektu par Satversmes grozījumiem, kuri palielinātu prezidenta pilnvaras, bet Saeimas deputāti nespēja par tiem vienoties.…
Pēc Pirmā Pasaules kara Latvija kļuva neatkarīgu valsti kā daudzas citas valstis. Latvijas Republikas pirmajos pastāvēšanas gados likumdošanas vara piederēja tautas sapulcei. 1920. gada aprīlī tās vietā ievēlēja Satversmes sapulci, kuras galvenais pamatlikums bija izstrādāt Latvijas pamatlikumu – Latvijas Republikas Satversmi. 1922. gadā pieņemtā valsts satversme likumdošanas varu piešķīra Saeimai, kurā uz trim gadiem ievēlēja simts deputātus. . Par valsts galvu konstitūcija noteica valsts prezidentu, kuru ievēl saeima, valsts dzīvi vada valdība – ministru kabinets ar ministru prezidentu priekšgalā. 1934. gadā sakās autoritārisma periods kad, ministru prezidents Kārlis Ulmanis pārņēma varu savās rokās un veica valsts apvērsumu. Apvērsums notika naktī, klusi un mierīgi bez asins izliešanas. Varu ieguva ministru kabinets ar Kārli Ulmani priekšgalā. Kopš 1936. gada 11. aprīlī K. Ulmanis kļuva arī par valsts prezidentu.
