-
Limitēts pirkšanas lēmuma pieņemšanas process kā mārketinga problēma
Viens no veidiem , ka daļēji uzspiest patērētājam, iegādāties preci ir to pievienojot , kādi ļoti ejošai precei, kuru pircēji ir iecienījuši visvairāk, kā piemēram tuoletes papīram pievienot kādu jaunu šokolādi vai ko citu. Līdz ar to tādā veidā tiek reklamēts jaunais produkts , patērētājs iepazīstināts ar jaunu informāciju un bezmaksas degustāciju. Patērētājs nemaz neapzinoties tiek iepazīstināts ar jauno produktu, bet ja šī prece viņam būs iepatikusies jau nākamreiz dodoties veikalā viņš tai pievērsīs lielāku uzmanību ,nekā vienkārši , ja produkts būtu izvietot plauktā kā jaunums. 1
Viena no mārketinga problēmām ierobežota lēmuma pieņemšanas procesā ir tā ka no mārketinga viedokļa nekad neko nevar zināt , nav iespējams paredzēt, kad un cik lielā daudzu tiks iegādāts šis pirkums, līdz ar to ir nepieciešams izveidot savu patērētāju loku , kurš nesamazināts , bet laika gaitā pieaugtu, kā arī , lai piesaistītu pircējus precēm ir nepieciešami iedarbīgāki paņēmieni , kas patērētāju piesaistītu. Kā piemēram , lai ieinteresētu patērētāju iegādāties kādu no šādiem produktiem , sākotnēji vajadzētu parūpēties par preces izvietojumu veikalā , kur tas atradīsies, jo tādejādi ir iespējams piesaistīt daudz cilvēku uzmanību , kā piemēram novietojot to jau pie kāda zināma zīmola , bernda, kā arī ja produkts nav liela izmēra to var no vietot pie kases , kur parasti cilvēki stāvot rindā paspēj ne vien visus plauktus acu tuvumā izskatīt , bet arī žurnālus palasīt.…
Limitēts pirkšanas lēmums ir tad , ja patērētājam nav laika pirms pirkuma izvērtēt pirkumu, jo svarīgāk ir to iegādāties un doties savās darīšanās, limitēts ierobežots. Limitēts pirkums, rodas spontāni , tas nekad nav pārdomāts iepriekš. Kā piemēru var minēt pusdienu pārtraukumu, ja cilvēks, nav visu dienu ēdis un ir parādījušās kādas brīvas 15 minūtes, lai ieskrietu veikalā un dotos uz nākamo tikšanos, šis cilvēks, ieejot veikalā paņems sev zināmu preci, kurtu jau ir kādreiz pircis, jo viņš pirmkārt zina , ka šī prece piemēram salāti ir labi, garšīgi, kā arī nav dārgi. Līdz ar to šādā situācija nostrādā cilvēka izsalkums, kā arī produkta atpazīstamība, kas ir noteicošais faktors, šādā situācijā. Tātad patērētāj lēmums tika balstīts uz sajūtām, ko viņš vēlējās (tas ir pēc iespējas ātrāk paēst), atpazīstamību(brendu), kā arī cenu (tā kā šos salātus viņš jau vienreiz bija pircis tad zināja , ka cena viņu noteikti apmierinās , bet šādās situācijas nevienmēr svarīgākais ir cenā). Produkta nepieciešamība un lielā vēlme apmierināt savu vajadzību šādā situācijā tiek uzskatīta par primāru.
