Visi mūzikas instrumenti nosacīti tiek iedalīti tautas instrumentos un profesionālajos mūzikas instrumentos. Pie tautas instrumentiem pieskaita visus sadzīvē lietotus skaņu rīkus un mūzikas instrumentus. Daudzi profesionālās mūzikas instrumenti ir radušies pilnveidojoties tautas instrumentiem.
Ē. M. fon Hornbostels un K. Zakss 1914. gadā izstrādā mūzikas instrumentu klasifikāciju tā, lai tajā ietvertu visus zināmos instrumentus neatkarīgi no vietas un laika. Šīs klasifikācijas pamatā ir divas pazīmes – skaņas avots un skaņas iegūšanas veids. Pēc pirmās pazīmes visi instrumenti iedalāmi četrās grupās: ideofoniskajos, membranālajos, aerofoniskajos un hordofoniskajos. 1940. gadā K. Zakss šai shēmai pievieno piekto grupu – elektrofonus. Otrā pazīme nosaka instrumenta vietu kādā no apakšgrupām. Pēc uzbūves principa instrumentus iedala:
1.Pašskaņos (ideofonos – no grieķu val. idios – savdabīgs), kuros skaņu rada visa ķermeņa vibrācija (piemēram, koka vai metāla plāksnīte)
2.Plēvskaņos (membrafonos – no latīņu val. membrāna – ādiņa), kur vibrē īpaši izstrādāta āda (piemēram, bungas, timpāni).…
