-
Brālis. Citāti vēsturiskā skatījumā, balstoties uz konkrētu autoru teorijām
Dēmokrits (apm. 460 – 370 p.m.ē.) uzskatīja, ka audzināšana dod cilvēkam 3 dāvanas: labi domāt, labi runāt, labi darīt. Ne māksla, ne gudrība nav sasniedzama bez mācīšanās, bet audzinot cilvēks kļūst labs, pateicoties vingrinājumiem. Audzināšanas mērķis bija vērsts uz šīm trim, cilvēkam dotām, dāvanām.
“Kopš sevi atceros ,allaž esmu vēlējies kļūt labāks basketbolists un šos nodomus nekad neatliku.Tā bija spītīga pašmācība, un šie meklējumi deva milzum daudz informācijas.Man nav labu akadēmisko basketbola pamatu, jo laiks, kad sāku trenēties ar bumbu, sakrita ar ekonomiskajām un politiskajām pārmaiņām valstī un tās skāra arī sporta skolas Liepājā.”
Sokrats (apm. 470 – 399 p.m.ē.) veltīja dzīvi cilvēka pašizzināšanai un tikumiskai pilnveidošanai. Aicināja klausītājus iedziļināties sevī. Par augstāko uzskatīja zināšanas un gudrību. Viņaprāt, galvenais ir individuālais mērķis – katra cilvēka morālā pilnveidošanās.
“Tālis Porziņģis tiek minēts starp tiem pieciem izcilākajiem,kam būtu priekšrocības,stājoties Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā,taču basketbols paliek prātā vairāk un visus akadēmiskos nodomus apcērt saknē.Noticējis ieteikumam, ka viņam vajag atrādīties ASK trenerim Jānim zeltiņam ,Tālis arī drosmīgi piesakās, un speciālists pēc trīs dienu treniņiem atzīst ,ka jauneklis no Alsungas varētu pat mēģināt palikt pie aktīvajiem spēlētājiem.”
…
Senajā Ķīnā Konfūcijs (apm. 551 – 479 p.m.ē.). Audzināšanas mērķis – paklausība. Pienākums – esošās kārtības uzturēšana bez izmaiņām, par ko rūpējās skolotāji. Tika izvirzīti 5 labie likumi: žēlsirdība, taisnīgums, kārtība, piesardzība un uzticība. Audzināšanas mērķis bija nevis personības attīstība, bet individualitātes apspiešana, nevis progress, bet pastāvošās kārtības nemainīgums. “Mūs trīs vecāki audzināja par kārtīgiem cilvēkiem.Nebija nekā mākslīga vai speciāli izdomāta,kas mums par katru cenu būtu jāielāgo.Nekādu morāli nelasīja ,un ,ja vajadzēja pa pakaļu dabūjām, ja bijām pelnījuši.Tajā pašā laikā bieži vien pietika ar skatienu,lai apzinātos,kur šajā reizē esam trāpījuši vai nošāvuši greizi.Tā bija ārkārtīgi skaidra bijība.Ja vēlaties -varat nosaukt arī par bailēm. ”
