-
Rīgas operācija latviešu strēlnieku atmiņās
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Anotācija | 2 | |
| Abstract | 3 | |
| Ievads | 3 | |
| Teorētiskā daļa | 4 | |
| Rīgas operācija | 4 | |
| Jelgavas operācijas un Rīgas operācijas salīdzinājums | 8 | |
| Karavīru kapsētas Ikšķiles novadā | 9 | |
| Pētnieciskā daļa | 10 | |
| Strēlnieku atmiņu analīze | 10 | |
| Aptauja par Rīgas operāciju | 12 | |
| Intervijas analīze | 13 | |
| Nobeigums | 15 | |
| Literatūras saraksts | 16 | |
| Pielikumi | 17 |
Nobeigums
Darba mērķis bija iepazīties ar Rīgas operāciju, balstoties uz strēlnieku atmiņām. Šāds uz atmiņām balstīts pētījums palīdz uzzināt to, kā nav vēstures grāmatās, kur sastopami sausi fakti, skaitļi, pieminēti notikumi, kā arī palīdz uzzināt ne tikai objektīvos faktus, bet arī cilvēcisko viedokli.
Lasot darbu, ir iespēja iepazīst noteiktus cilvēkus, kuri cīnījās Rīgas operācijā, viņu attieksmi pret karu, komandieru pavēlēm, cīņubiedriem. Atmiņās var redzēt dzīvus cilvēkus ar viņu vājībām, bailēm, priekiem. Var iepazīt kaujas norisi, strēlnieku brīvā laika pavadīšanu, viņu ieradumus. Tas, autorprāt, pētījumā ir vissvarīgākais, un tas arī darbu padara interesantu un nozīmīgu.
Rīgas operācija nav tik svarīga kā Ziemassvētku kaujas, tomēr tai ir būtiska loma Latvijas vēsturē Pirmā pasaules kara laikā.
Autoram vislielākās grūtības sagādāja tas, ka pētījumu par Rīgas operāciju praktiski nav, tāpēc grūtības radīja literatūras atrašana. Darbu var pilnveidot, salīdzinot vairākas kaujas, kā arī balstīties uz lielāku skaitu strēlnieku atmiņām.
Rakstot darbu, atklājās arī citi temati, par kuriem varētu veikt pētījumus, piemēram, par 1917. gada politisko stāvokli Krievijas impērijā.
…
ZPD vēsturē par latviešu strēlnieku piedzīvoto Rīgas operācijā 1917. gads bija pagrieziena punkts Krievijas impērijas vēsturē. Kara un valsts saimnieciskā sabrukuma dēļ mazinājās cara ietekmi pār sabiedrību. Sabiedrība sāka iesaistīties politiskās aktivitātēs. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas krievu 12. armijas vienības varu pārņēma lielinieki, to atbalstītāji. Kad 1917. gada jūlijā sabruka krievu ofensīva Dienvidrietumu frontē, vācieši pārgāja uzbrukumā Galīcijā. Kad šī operācija bija sekmīgi pabeigta, vācu spēkus pārgrupēja jaunam uzdevumam - kaujai, lai iznīcinātu pēc revolūcijas vājo krievu 12. armiju Rīgas frontē. Galveno triecienu bija nolemts dot 12. armijas kreisajā spārnā, lai ar plašu apņemšanas manevru nogrieztu ģenerāļa Parska karaspēkam atkāpšanās ceļus gan uz ziemeļiem, gan uz austrumiem un lai to pilnīgi iznīcinātu. (skatīt 1. attēlu)
