Ir noticis kaut kas slikts. Slikts un neatgriezenisks. Neaptverams. Durvis. Ir aizcirtušās durvis. Cilvēka. Tās vairs nevar atvērt. Neviens un nekad. Jo tas vienkārši nav iespējams. Lai kā arī gribētos. Šī skumjā, nožēlas pilnā bezspēcība...
Rodas tik daudz jautājumu. Tā vismaz šķiet. Lai gan patiesībā, nē. Ir tikai viens, liels un neizprotams „kāpēc?”. „Kāpēc tā vajadzēja notikt, kāpēc tieši tad, kāpēc tieši ar Viņu?” Visur caurvijas šis „kāpēc”. …
