-
Sociālais kapitāls Latvijā un Igaunijā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | Sociālais kapitāls | 4 |
| 3. | Sociālā kapitāla izmaiņas Latvijā un Igaunijā | 6 |
| 4. | Secinājumi | 8 |
| 5. | Izmantotā literatūra | 9 |
4. Secinājumi
Analizējot iegūtos rezultātus ir novērojams, ka jautājumā par indivīda vispārējo apmierinātību ar dzīvi, Igaunijā ir vērojams mazāks pozitīvi noskaņoto respondentu skaita kritums, kā Latvijā 2009. gada pirmo pusi salīdzinot ar 2006. gada otro pusi. Latvijā šis kritums bija 11%, kamēr Igaunijā tikai 6%.
Jautājumos, kas balstījās uz uzticības novērtēšanu, Igaunijas pozitīvi sniegto atbilžu kritums ir krietni zemāks, kā Latvijas respondentu sniegtajās atbildēs. Jautājumā par uzticību valdībai, Igaunijas iedzīvotāju uzticības kritums bija tikai 15%, kamēr Latvijā tas bija 22%. Arī jautājumā par uzticību politiskajām partijām Igaunijas iedzīvotāju uzticība bija saglabājusies nemainīga, kamēr Latvijas iedzīvotāju uzticība bija kritusies par 4%.
Taču jautājumos par ekonomiskajiem faktoriem, Igaunijas iedzīvotāju atbildēs novērojams krietni vien lielāks pozitīvo atbilžu skaita kritums, salīdzinot ar Latviju. Valsts ekonomisko stāvokli par labu esam Latvijā atzina par 27% mazāk cilvēku, kamēr Igaunijā šis kritums sasniedz pat 61%. Latvijas iedzīvotāju atbildēs jautājumos par nodarbinātību pozitīvo atbilžu skaita kritums bija 25%, taču Igaunijā 52%.
Balstoties uz augstākminēto var novērot, ka kritums ir novērojams abās valstīs, taču uzticības jautājumos un vispārējā dzīves līmeņa noteikšanas jautājumos tas ir augstāks Latvijai, bet ekonomiskās situācijas noteikšanas jautājumos augstāks tas ir Igaunijai. Taču būtu jāņem vērā, ka neskatoties uz dažādo rādītāju krituma proporcijām, kopējie rādītāji Igaunijā saglabājas augstāki kā Latvijā. Līdz ar to, darba sākumā izvirzītā hipotēze: „Sociālā kapitāla kritums pēc krīzes Latvijā ir lielāks kā Igaunijā” ir apstiprinājusies.
…
Mūsdienās ļoti daudz tiek runāts par pieaugošo sabiedrības pasivitāti, sarūkošo līdzdalību, kas īpaši novērojama pēc pasaules finanšu krīzes. Lielā mērā to var saistīt ar sociālo kapitālu, precīzāk sakot, sociālā kapitāla kritumu pēdējos gados. Baltijas valstis parasti tiek salīdzinātas savā starpā, jo tās ir līdzīgas daudz dažādos aspektos – gan vēsturiski, gan politiski, gan ekonomiski, gan valsts iedzīvotāju skaita, gan izmēra ziņā. Tādēļ savā darbā autore izvēlējās salīdzināt sociālā kapitāla izmaiņas pirms krīzes periodā un krīzes laikā Latvijā un Igaunijā. Līdz ar to darba autore izvirza šādu hipotēzi: ”Sociālā kapitāla kritums pēc krīzes Latvijā ir lielāks kā Igaunijā”. *** Lai izpētītu sociālā kapitāla atšķirības Latvijā un Igaunijā, darba autore izmanto Eirobarometra (Sabiedriskās domas aptauja Eiropas Savienībā) datus, precīzāk „Eirobarometrs 66” par 2006. gada otro pusi un „Eirobarometrs 71” par 2009. gada pirmo pusi. Kā viens no svarīgākajiem sociālajiem aspektiem indivīdam ir tā apmierinātība ar savu dzīvi. 2006. gada otrajā pusē, ar savu dzīvi Latvijā bija apmierināti 65% iedzīvotāju, bet Igaunijā šis rādītājs bija 79%. 2009. gada pirmajā pusē, ar savu dzīvi Latvijā bija apmierināti 54% iedzīvotāju, bet Igaunijā ar savu dzīvi apmierināti bija 73% iedzīvotāju. 2009. gadā, attiecībā pret 2006.gadu, Latvijā ir novērojams 11% kritums jautājumā par apmierinātību ar savu dzīvi, Igaunijā šīs kritums ir 6%.
