-
Kvantitatīvās pētījumu metodes
Novērošana, kura veikt pēc iepriekš noteiktas struktūras noslēdzošos pētījumos būs labāka izvēle par novērojumiem bez iepriekš definētas struktūras, kuros varētu rasties liela pētnieka jeb novērotāja ietekme. Tieši tāpēc, novērojumus, kuriem nav definēta struktūra iesaka izmantot izpētes pētījumos, kad nepieciešams vēl tikai atrast hipotēzi, nevis to pārbaudīt. Savukārt, novērojumi, kuros respondenti netiek brīdināti par to prasa tehniski līdzekļu izmantošanu – slēptās kameras vai „vienvirziena” spoguļus, tomēr šāds pētījums dos ticamākus datus, nekā tad, ja respondenti tiktu brīdināti par novērošanu, kas tādejādi ietekmētu viņu uzvedību.
Tāpat kā aptauju, arī novērošanu var veikt dažādos veidos. Izmantojot personisko novērošanu respondentus vai konkrētu to uzvedību ir iespējams novērot tūlītēji, līdz ko tā tiek veikta. Mehanizēta novērošana notiek izmantojot dažādus tehniskos palīglīdzekļus, ar kuriem iespējams noteikt, piemēram, kā mainās balss tonis vai kādām detaļām patērētāju acu skatiens tiek veltīts visilgāk. Vēl novērošanu var veikt realizējot pārbaudi, piemēram, respondentu dzīvesvietā, kontentanalīzi, novērojot un analizējot, piemēram, kāda laikrakstā izmantotās fotogrāfijas vai izsekošanas analīzi, kurā, piemēram, var saskaitīt uz kurām reklāmām kādā laikrakstā var atrast visvairāk pirkstu nospiedumu, tādējādi nosakot, kura piesaista vislielāko lasītāju uzmanību. Un gluži tāpat kā aptaujas, arī novērošanas datu ieguves veidu izvēle balstīsies uz dažādu faktoru ietekmi.
…
Izpētes jeb aptaujas metode sevī iekļauj strukturizētu anketu, kuru realizē uz respondentiem, lai no tiem izvilinātu specifisku informāciju. Būtībā šī metode iegūst datus izjautājot respondentus, ko var darīt dažādos veidos – mutiski, rakstiski, vai izmantojot interneta starpniecību. Ar aptauju var uzdot dažāda veida jautājumus attiecībā uz respondentu uzvedību, nolūkiem, attieksmi, izpratni, motivāciju vai demogrāfiskajām un dzīves stila iezīmēm. Tipiski šai metodei ir izmantot strukturizētu datu vākšanu ar iepriekš sagatavotiem anketas jautājumiem un jautājumu secību. Tipiskai un labai anketai vairumam jautājumu būtu jābūt ar ierobežotām/fiksētām alternatīvām, respektīvi būtu jābūt piedāvātiem vairākām atbilžu iespējām. Aptaujas metodes pielietošana ar anketēšanas palīdzību mārketinga pētījumos ir ļoti populāra, un ne velti, jo tai ir vairākas priekšrocības, kā, piemēram, pētniekam ir viegli pārvaldīt datu vākšanas procesu, to kontrolēt un apstrādāt, fiksēti atbilžu varianti samazina iespējamību, ka dažādi anketas realizētāji datus varētu interpretēt „pa savam,” kā arī datu apstrādes, analīzes un interpretācijas posms ir relatīvi vienkāršs. Tomēr nevar noliegt, ka anketēšanai ir vairāki mīnusi, kā, piemēram, nav nekādas garantijas, ka ar anketas palīdzību ir iespējams iegūt nepieciešamo informāciju, piemēram, par cilvēku motīviem, kā arī respondenti nevēlēsies sniegt atbildes uz jautājumiem, kuri tiem šķitīs pārāk personiski vai respondenti nespēs izšķirties starp piedāvātajiem atbilžu variantiem, ja jautājums skars to sajūtas vai nākotnes ieceres.
