Personības motivācija noziedzīgā grupā

Personības psiholoģijas izpēte ir ļoti komplicēta, jo katrs cilvēks ir īpašs, un nav sastopami divi pilnīgi vienādi cilvēki, pat pilnīgi vienādā vidē auguši un attīstījušies. Dažādību pastiprina dažādu tautu kultūru ietekme, pamatvērtību uztvere, dzīves mērķu un dzīvesstila izvēle.
“Personība ir vadošā psihes instance, kas nodrošina cilvēka lēmumu pieņemšanu un atbild uz jautājumu – “Kāpēc cilvēks dara tā, kā viņš dara?”. Personība paredz izaugsmi tikai pašaudzināšanas ceļā, kā arī var būt it kā pazaudēta (despersonalizācijas fenomens) vai sadalīta daļās (personības šķelšanās). Jebkurš cilvēks izpaužas kā personība, tad, kad viņš pieņem un realizē patstāvīgi pieņemtu lēmumu atbilstoši savam ideālam un vērtībām”1
Personības psiholoģijas izpēte notiek ar astroloģijas , teoloģijas, filozofijas, literatūras un sociālo zinātņu palīdzību. Izpētes metodes ir bijušas dažādas – intervijas, testēšanas, uzvedības novērošana un tās reģistrācija, fizioloģisko reakciju mērījumi, biogrāfisko un personīgo dokumentu analīze. Izpētē personība tiek uzskatīta kā abstrakts jēdziens, kas apvieno dažādus aspektus, kuri raksturo cilvēku: emocijas, motivāciju, pārdzīvojumi, uztveri un rīcību. Cilvēka rīcība dažādās dzīves situācijās mēdz būt ļoti dažāda, un to veido sarežģīti iekšējie psihiskie procesi.
Personības pētījumi vienmēr ir bijuši aktuāli, tiem pievērsušies visi psiholoģijas zinātnieki, un katrs ir izstrādājis savu teoriju.
Z. Freids personības pamatu saskata “Id”, “Ego” un “Suprego”, A. Adlers uzskatīja, ka ārējā vide un iedzimtība kopā ar radošo spēku formē personību, G.Jungs personības izveides pamatā liek zemapziņu (arhetipu teorija), Ē. Eriksons personības pamatā liek uzsvaru uz “ego” un tā izpausmēm dažādos vecumos, R.Kettels uzskatīja, ka cilvēku personību ietekmē personas fizioloģiskās un bioloģiskās īpatnības, kā arī apkārtējās vides ietekme, A.Maslo personības veidošanos saista ar trešā spēka teoriju, viņš uzskatīja, ka tieši motivācija dara cilvēka dzīvi vērtīgu un dod tai jēgu, ka motivācijas pamatā ir dažādas vajadzības. Ā. Karpova personību pēta ar PAIS strukturāli procesuālā modeļa palīdzību.…