-
Astronomija, tās attīstība Latvijā un pasaulē
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Senā astronomija | 5 | |
| Astronomijas pirmsākumi | 5 | |
| Babilonija, Senā Ēģipte un Ķīna | 5 | |
| Grieķu sasniegumi | 6 | |
| Astronomija viduslaikos | 7 | |
| Heliocentriskā teorija | 7 | |
| Atklājumu laiks | 8 | |
| Viss balstās uz likumiem | 8 | |
| Modernā astronomija | 9 | |
| Uz priekšu, uz Marsu! | 9 | |
| Mazās planētas un Latvija | 9 | |
| Zvaigžņu pētījumi | 9 | |
| Radioastronomijas perspektīvas | 10 | |
| Atklājumi Saules sistēmā | 10 | |
| Zvaigžņu pētniecība | 11 | |
| Arvien spēcīgāki teleskopi | 11 | |
| Jaunas idejas par pasaules uzbūvi | 12 | |
| Plaši atvērtas acis | 12 | |
| Astronomijas attīstības hronoloģija | 14 | |
| Intervija ar (astronomu, fiziķi) Ilgoni Vilku | 18 | |
| Secinājumi | 19 | |
| Izmantotā literatūra | 20 | |
| Pielikums | 21 |
Astronomija - zinātne par Visumu un tajā sastopamajiem debess ķermeņiem, to uzbūvi, rašanos, kustību un attīstību.
Astronomija uzplauka renesanses laikā Eiropā. Nikolass Koperniks izveidoja heliocentrisko pasaules modeli. Viņa teoriju pilnveidoja Johanns Keplers un Galileo Galilejs. Galilejs sāka izmantot teleskopus. Keplers savukārt pirmais radīja sistēmu, kas pareizi aprakstīja planētu kustību ar Sauli centrā. Diemžēl viņš savus novērojumus nepamatoja ar kādu teoriju; planētu kustību beidzot izskaidroja Īzaks Ņūtons ar savu gravitācijas likumu un debesu mehāniku.
Astronomija izskaidro un apraksta Visuma uzbūvi. Zeme ir viena no deviņām planētām, kas riņķo ap Sauli. Saules sistēmā ietilpst arī planētu pavadoņi (vienīgais Zemes pavadonis ir Mēness), asteroīdi, komētas, starpplanētu putekļi un gāze. Saule ir viena no neskaitāmajām zvaigznēm, kas veido Galaktiku jeb Piena Ceļu. Galaktikas var būt sakārtotas galaktiku kopojumos un superkopojumos. Mūsu superkopojuma centrā atrodas Lielais Atraktors - vieta ar ārkārtīgi ...…
Astroloģijas vēsture, astronomijas hronoloģija, intervija ar Ilgoni Vilku, bildītes un to paskaidrojumi.
