-
Konflikta starp Zviedrijas arodbiedrības un Latvijas būvuzņēmumu "Laval un partneri" analīze
Referāts9 Celtniecība un būvdarbi, Starptautiskās organizācijas, Tiesības
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | KONFLIKTS UN TĀ ATRISINĀJUMS | 3 |
| 1.1. | Konflikta būtība un problēma | 3 |
| 1.2. | Kolektīvā rīcība pret Latvijas uzņēmumu | 4 |
| 1.3. | Zviedrijas arodbiedrības rīcības neatbilstība ES atiesību aktiem | 4 |
| 1.5. | Situācijas izvērtējums un ieteikumi tālākai rīcībai | 6 |
| SECINĀJUMI | 8 | |
| IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 9 |
1.1. Konflikta būtība un problēma
Laval ir saskaņā ar Latvijas tiesībām dibināta sabiedrība ar juridisko adresi Rīgā. Nesaprašanās 2004. gada rudenī starp darba devēju no SIA „Laval un partneri” (L&P Baltic Bygg AB) un Zviedrijas celtnieku arodbiedrību (Byggnads) pāraugusi starptautiskā konfliktā, bloķējot Latvijas būvfirmas darbību un nodarbinot Eirokomisiju un ES tiesu (Veinberga, 2006). Par galveno iemeslu izvirzot neapmierinātību ar to, ka uzņēmums ar nesamērīgi zemas cenas pakalpojumu izspiež no darba tirgus Zviedrijas celtniekus, izraisot lētā darbaspēka ieplūšanu Zviedrijā no Austrumeiropas, sekmējot dempingu. Šī konflikta rezultātā "Laval" meitas uzņēmums "Baltic Bygg" bankrotēja (EK direktīva aizsargās ārvalstīs uz laiku strādāt norīkoto darbinieku intereses, 2012). Zviedrijas zemes darbu un celtnieku arodbiedrība, kas ir uzsākusi pretdarbību pret Latvijas būvuzņēmumu, pieprasīja apturēt skolas ēkas celtniecību Vaesholmā, lai viesstrādniekiem no Latvijas maksātu tādas pašas algas, kā vietējiem, turpretī Latvijas būvuzņēmums uzskatīja, ka minētais iemesls nav pamatots un atgādināja, ka brīvu preču un pakalpojumu pārdošanu paredz Eiropas Savienības likumdošana. Būvfirma SIA “Laval un partneri” vadība uzskata, ka zviedru celtnieku arodbiedrība protestus par latviešu būvnieku it kā zemo algu sākusi tikai tāpēc, lai izspiestu Latvijas uzņēmumu no Zviedrijas tirgus. (Veinberga, 2006).
…
Strādnieki tika pieņemti darbā ar Laval meitasuzņēmuma starpniecību, un sākās sarunas starp to un Zviedrijas celtniecības un sabiedrisko darbu arodbiedrību Svenska Byggnadsarbetareförbundet. Sarunu sanāksmes laikā Byggettan pieprasīja Laval, pirmkārt, pievienoties būvniecības koplīgumam attiecībā uz Vaksholmas būvobjektu un, otrkārt, nodrošināt, ka norīkotie darba ņēmēji saņem algu 145 kronas, taču lavalieši bija gatavi maksāt par darbu tikai 109 kronas sundā. „Laval un partneri” direktors nebija apmierināts ar sniegto piedāvājumu, jo „Laval un partneri” saviem darbiniekiem sedza ēšanas, dzīvošanas, transporta, ka arī regulārus izdevumus braucieniem uz mājām. Taču Zviedrijas ombuds L. J. Brumanders ar to nebija mierā un norādīja, ka “prēmijas un bonusi nav iemesls algas nelīdzsvarojumam”.
