Krimināltiesības – publisko tiesību nozare (definē, ko nedrīkst darīt – paredz sodu). Radītas, lai aizsargātu svarīgas sabiedriskās intereses. Krimināltiesības – objektīvas. Likumdevējs nav likumu autors, bet starpnieks. Krimināllikums – lai iebiedētu sabiedrību. Krimināltiesības sargā svarīgas intereses.
Krimināltiesības – publisko tiesību nozare, kas regulē att-as starp personu, kas vainīga N.N. izdarīšanā, un valsti tās kompetentu institūciju personā, piedraudot ar sodu un piemērojot sodu valsts vārdā.
Krimināltiesības pēta:
N.N;
Sodu tiesisko reglamentāciju;
Krimināltiesību uzd:
Aizsargāt cilvēkus, sabiedrību;
Aizsargāt sabiedriskās att-as.
Princips – vadošās idejas. Tas, kas ļauj būvēt krimināltiesību sistēmu.
Taisnīguma princips – orientēts uz taisnīgumu; atlīdzināt radīto zaudējumu; uz līdzsvara atjaunošanu tendēts; individualizējot sodu, jāņem vērā konkrētā N.N. apstākļi; nevar divreiz sodīt par vienu N.N.
Humānisma princips – skatās uz pārkāpēju kā cilvēku; Soda minimuma princips; personu var atbrīvot no kriminālatbildības un soda; paredzēti kriminālatbildību izslēdzoši apstākļi; paredzēti ar brīvības atņemšanu nesaistīti sodi;
Likumības princips – atbilstība likumam, satversmei. Nacionālo tiesību atbilstība starptautiskajām tiesībām; sodāmi tikai likumā paredzēti nodarījumi; kriminalizējami tikai bīstami nodarījumi; domas, uzskati nav krimināli sodāmi;
Atbildības individualizācijas princips – katrs atbild pats par savu izdarīto;
Vainīguma princips – nav nozieguma bez vainas;
Personu vienlīdzības princips – likums visiem viens.…
