-
Pārspriedums cilvēkdrošībā
2011. - 2015. g.
Izpētot cilvēkdrošību Latvijā, saskaņā ar pētījumu “Cilvēkdrošība Latvijā un pasaulē: no idejas līdz praksei”, vērojamas atšķirības bažu veidos Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo iedzīvotāju un latviešu starpā, piemēram, krievvalodīgie respondenti - ievērojami skeptiskāki pret valsti un politiskajām institūcijām; latvieši - biežāk morāles jautājumi Krievvalodīgie - biežāk “globālās sazvērestības” elementi un ilgas pēc PSRS laika sociālās drošības. Eiro ieviešana kā drauds. Etnopolitiskie jautājumi (valoda, pilsonība, etniskā konflikta iespēja u.c.) nepieder pie nozīmīgākajiem draudiem nevienai no grupām.
Nobeigumā autors secina, ka – Latvijā vien pastāv dažādas bažas, kurām vienlīdz vērts pievērst uzmanību, taču būtisks ir fakts, ka netālu esošajā Ukrainas teritorijā, ir liela daļa iedzīvotāju, kuriem salīdzinājumā ar Latvijas iedzīvotājiem, ir reālas bailes par savu dzīvību, ņemot vērā bruņoto konfliktu Ukrainas Austrumu teritorijā. Tāpat atšķiras bailes arī citās pasaules valstīs, ņemot vērā gan ģeogrāfisko atrašanās vietu, gan politisko režīmu, tāpat arī vēl citus apstākļus katrā valstī atsevišķi, kam seko katra cilvēka individuālas bažas.
…
Saskaņā ar pētījumu “Praktiskās vadlīnijas cilvēkdrošības koncepcijas ieviešanai kopienu līmenī, tajā skaitā nevalstiskajās organizācijās” cilvēkdrošība (angļu val. – human security) ir “brīvība no bailēm” un “brīvība no trūkuma”.Cilvēki var baidīties no daudzām un dažādām lietām, turklāt, vieniem baiļu sajūta izpaužas intensīvāk nekā citiem. Dažās kultūrās cilvēki nedrīkst izrādīt savas bailes, savukārt citās vienkārši nejūtas ļoti apdraudēti. Katrs cilvēks atšķirīgi uztver apdraudējumus, kas rodas nacionālā vai starptautiskā līmenī.
