Disociatīvo traucējumu saistība ar atmiņu

Nobeigums
Disociatīvie traucējumi psiholoģijā ir apskatīti jau no 19. gadsimta beigām, laika gaitā mainījušies ir vienīgi nosaukumi. Ja pašos teorijas pirmsākumos vēl eksistēja uzskats, ka šādi traucējumi ir ģenētiski pārmantojami, mūsdienās kā disociatīvo traucējumu cēloņus redz psiholoģiskas traumas, kas var būt radušās gan pēkšņi, gan ilgstoša stresa laikā – students, kas apgūst vielu pie nepatīkama pasniedzēja, pēkšņi sāk slimot, karavīrs pēc kaujas atgriežas mājās un neatceras, ka pat piedalījies karā – tie ir disociatīvo traucējumu simptomi. Īpaši spēcīgas un grūti pārdzīvojamas gadījumā, var izveidoties multiplie personības traucējumi – vēl viens disociatīvo traucējumu veids, kuru gadījumā, cilvēka personība sadalās divās vai pat vairākās identitātes, kas neapzinās viena otras eksistenci un kam nav atmiņu vienai par otras eksistenci.
Ne viens vien cilvēks savā dzīvē ir piedzīvojis brīdi, kad pēkšņi aizmirst vai nu apgūto vielu eksāmenā vai, steidzoties uz darba interviju, pēkšņi nespēj atcerēties, kur noliktas atslēgas. Šādā brīdī var būt izveidojies distress, kas rezultējas ar disociatīvo amnēziju. Smagākos gadījumos, disociatīvā amnēzija, protams, ir daudz apdraudošāka un apgrūtinošāka – cilvēks var pilnībā aizmirst savu iepriekšējo pieredzi, var aizmirst vienīgi traumatisko brīdi, karavīrs var atcerēties kauju, bet aizmirst brīdi, kad ticis sašauts. Disociatīvā amnēzija veiksmīgi tiek ārstēta ar terapijas un arī hipnozes palīdzību.
…