-
Elektromagnētisko viļņu izmantošana
Redzamā gaisma
Redzamā gaisma (arī - optiskais spektrs) ir elektromagnētiskā spektra daļa, ko var saskatīt cilvēka acs.
Parasti cilvēka acs redz gaismu, kuras viļņu garums ir 400-700 nm, taču atsevišķi indivīdi var redzēt arī gaismu ar viļņu garumu 380-780 nm.
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskais starojums, kuram atbilstošais viļņa garumu intervāls ir 380...3 nm. To nevar redzēt.
Pēc viļņu garuma UV starus iedala tuvajos (380 - 200 nm) un tālajos (200 - 10 nm), jeb vakuma UV staros, jo tos absorbē gaiss.
Ultravioleto starojumu izstaro Saule, taču lielākā daļa no tā līdz Zemes virsmai nenonāk, tāpēc ka to absorbē atmosfēra.
Spēcīgs UV starojuma avots ir plazma.
Praksē par UV starojuma avotiem izmanto dzīvsudraba, ksenona u. c. gāzizlādes lampas.
Ultravioleto starojumu izmanto, lai atmosfērā konstatētu kaitīgos piejaukumus. UV starojumam ir izteikta bioloģiskā iedarbība. Mazās devās UV starojumam ir ārstējoša iedarbība - tas veicina organisma augšanu un nostiprināšanos, stimulē D2 vitamīna veidošanos. UV starojums iznicina vairāku slimību izraisošas baktērijas. Lielas UV starojuma devas ir kaitīgas.…
Elektromagnētiskie viļņi tiek izmantoti komunikācijā – no bezvadu telegrāfa, radio un televīzijas, līdz satelītiem, mobilajiem telefoniem un datu komunikācijai interneta bezvadu tīklā. Elektromagnētiskos viļņus kā informācijas nesējus mūsdienās plaši izmanto radio un televīzijas pārraižu translēšanai, satiksmes vadīšanai, radiolokācijai, Pavadoņsakaru nodrošināšanai. Noteikta garuma elektromagnētiskos viļņus izstaro arī citās ikdienā plaši lietojamās ierīces: dienasgaismas spuldzes un kvēlspuldzes, ultravioletā starojuma spuldzes solārijos un medicīnas iestādēs, rentgenlampas, lāzeri, infrasarkanā starojuma pultis, mikroviļņu krāsnis. Elektromagnētisko viļņu veidi:
