Zīverts traģēdijā “Vara” pretstata cilvēcību un rupjo varu, tādējādi vairāk akcentējot galvenā varoņa (Mindauga) iekšējos konfliktus un varaskāres izraisītās (globālās) problēmas. Pirms Raiņa traģēdijām šis žanrs latviešu rakstniecībā nebija aktuāls, iespējams, tā sarežģītības dēļ. Jo jau kopš V. Šekspīra traģēdijas arī pasaules literatūrā aktuāls ir bijis traģēdijai raksturīgās katarses realizācijas jautājums, respektīvi, dramaturgiem arvien sarežģītāk ir bijis izveidot mākslinieciski augstvērtīgu lugu, kurā skatītājs (lasītājs) caur līdzpārdzīvojumu, paceltos pāri personīgi interešu lokam, un gūtu garīga pacēluma izjūtu. M. Zīverta traģēdijā katarse realizējas.
Kā galvenie klasiskās traģēdijas elementi M. Zīverta lugā “Vara” ir jāmin:
Traģiskais patoss;
Bezkompromisa konflikti un bezalternatīvas izvēles situācijas;
Galvenā varoņa bojāeja;
Filosofiskie vispārinājumi;
Katarses realizēšanās.…
