-
Mūsdienu tehnoloģiju izmantojums pirmsskolas vecuma bērnu audzināšanā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | BĒRNA ATTĪSTĪBA | 4 |
| 1.1. | Bērna pasaules izveidošana: asimilācija un akomodācija | 4 |
| 1.2. | Bērni un televīzija | 5 |
| 2. | TEHNOLOĢIJAS | 7 |
| 2.1. | Rāmis | 7 |
| 2.2. | Tehnoloģiju lietošanas sekas | 8 |
| 2.2.1. | Ieguvumi | 8 |
| 2.2.2. | Problēmas | 8 |
| 4. | ANKETĒŠANAS REZULTĀTU APKOPOJUMS UN ANALĪZE | 10 |
| 5. | INTERVIJAS ANALĪZE | 13 |
| SECINĀJUMI | 14 | |
| IZMANTOTIE INFORMĀCIJAS AVOTI | 15 | |
| PIELIKUMS | 16 |
SECINĀJUMI
• Bērnu vecāki apzinās, ka bērni tehnoloģijas izmanto pārsvarā tikai, lai izklaidētos.
• Kā tika noskaidrots intervijā un izpētot teorētisko literatūru, tehnoloģiju izmantošana attīsta bērnā dažādas prasmes, piemēram, lasītprasmi, kas pirmsskolas vecumā ir īpaši svarīga.
• Visvairāk tehnoloģijas bērni izmanto, atrodoties mājās.
• Visi, kas aizpildīja anketu, uzskata, ka viņu bērni labprāt izmanto mūsdienu tehnoloģijas, līdzīgi bija noprotams arī no intervijas.
• Tehnoloģiju lietošana vai gluži pretēji, pēkšņa to lietošanas ierobežošana, bērnā izraisa dusmas, sliktu garastāvokli un garlaicību, kā novērojuši vecāki. Toties, intervējot pirmsskolas vecuma bērnu, noskaidrots, ka bērns būtu gatavs, gadījumā jā tehnoloģijas nebūtu pieejamas, arī lasīt grāmatu.
• Būtu noderīgi dziļāk un apjomīgāk izpētīt, kā atšķiras vai saskan vecāku un bērnu viedokļi un uzskati jautājumā par tehnoloģiju lietojumu. Šajā gadījumā dati tika iegūti tikai no 22 vecākiem un 1 bērna, bet pētījumu būtu noderīgi paplašināt, lai iegūtu datus ar lielāku reprezentativitāti.
• Ja tiktu veikts līdzīgs pētījums, būtu derīgi kā vienu no analīzes kritērijiem ņemt vērā arī bērna vecumu un dzimumu, jo, piemēram, intervējamā, kas bija meitene, atzina, ka spēlē meiteņu spēles. Puišiem atbildes visticamāk būtu atšķirīgas.
…
Pētījumam ir izvirzīts mērķis: noskaidrot, kā vecāki izmanto mūsdienu tehnoloģijas pirmsskolas vecuma bērnu audzināšanā. Darbā izmantotās metodes: vispārzinātniskā- izmantoto informācijas avotu analīze, kvantitatīvā- anketēšana, kvalitatīvā- intervija; veikta iegūto datu apstrāde un analīze. Kombinējot dažādas pētījuma metodes, iespējams iegūt vajadzīgās ziņas par indivīdu rīcības motīviem un paradumiem un pietiekami plašu informāciju par sabiedrības daļu, uz kuru attiecināms šis pētījums. Darbs sastāv no ievada un 3 nodaļām, kurās teorētisko informācijas avotu un praktiskās izpētes rezultātā tiek sasniegts pētījuma mērķis. Pētījuma noslēgumā tiek izdarīti secinājumi un pievienoti pielikumi ar aptaujas un intervijas paraugiem.
