-
C hepatīts
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Teorētiskā daļa | 4 |
| 1.1 | Vīrushepatīta vēsture | 4 |
| 1.2. | Vīrushepatīts C | 4 |
| 1.3. | Inficēšanās veidi | 5 |
| 1.4. | Diagnostika | 7 |
| 1.5. | Pazīmes | 8 |
| 1.6. | C hepatīta iedalījums | 9 |
| 1.6.1. | Akūts | 9 |
| 1.6.2. | Hronisks | 10 |
| 1.7. | Ārstēšana | 11 |
| 2. | Praktiskā daļa | 12 |
| 2.1. | Aptauja par cilvēku informētību par C hepatītu | 12 |
| 2.2. | Atklāto C hepatīta slimnieku skaits | 15 |
| 2.3. | C hepatīta ārstēšana Latvijas Infektoloģijas centrā | 16 |
| Secinājumi | 23 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 24 | |
| Anotācija | 25 | |
| Pielikumi | 26 |
Hronisks vīrushepatīts C ir viens no daudzajiem hroniskajiem aknu bojājumiem. Hronisks hepatīts (HH) ir aknu slimība, kura veidojas dažādu etioloģisku faktoru ietekmē, noris ilgāk par 6 mēnešiem un kam raksturīga ilgstoša aknu nekroze, fibroze, saglabājot aknu audu arhitektoniku. Hronisks hepatīts ir difūzs, iekaisīgs aknu bojājums, tā etioloģiskie faktori ir dažādi, bet par galvenajiem uzskatāmi: infekciozi (galvenokārt virusāli, retāk bakteriāli un parazitāri), autoimūni, medikamentozi, ģenētiski, toksiski (galvenokārt alkohola) un citi faktori. [2., 39.]
Hronisks hepatīts ir gausi progresējoša daudzorgānu slimība. Ilgstoša infekcijas procesa norise, acīmredzamu vai akūti sajūtamu simptomu un to kopu trūkums neliek pacientam savlaicīgi saprast, ka viņš ir slims. [2., 60.]
Ārkārtīgi svarīgi HVHC simptomi ir vājums un nespēks, kā arī gausāka un vājāka smadzeņu darbība. Ja par nespēku pacienti nereti sūdzas paši, tad par koncentrēšanās spējas mazināšanos, nespēju padarīt kādu ierastu garīga rakstura darbu tā veikšanai reālajos termiņos, atmiņas pavājināšanos, emocionalitātes maiņām, sev netipisku uzvedību, it īpaši no aktīvas pārejot uz neaktīvu, ar apātijas vai neadekvātas agresijas epizodēm, pacients parasti nerunā.
Neārstēta HVHC nākamā stadija parasti ir aknu ciroze. [2., 61.]…
Vīrushepatīts C ir viena no aktuālākajām slimībām – saslimstība ar to pēdējos gados ir mazinājusies, taču nav pilnībā izskausta. Iespējams tas ir tādēļ, ka daļa sabiedrības, īpaši jaunieši, par to nav pietiekami labi informēti.
