-
Komunikācija starp vīrieti un sievieti
Nobeigums
Sievietes mēdz neapzināties to, ka pārrunu laikā viņas aizstāv savas intereses. Rezultātā vīrietis sarunu laikā neprot aizstāvēt vai verbalizēt savas intereses, viņš ar komunikāciju būs neapmierināts. Vēl sievietes bieži vien ir pārak pārliecinātas par savu taisnību. Tomēr jāsaka, ka mūsdienu psihoterapija mēra un zinātniski apliecina to, ka cilvēka smadzenes ir pašapmāna sistēma. Tātad cilvēks var apmēnīt sevi simt dažādos veidos, un ir cilvēki, kuriem 90%, 80% vai 60% no tā, ko viņi stasta, ir tikai ilūzijas, lai gan pašiem šķiet, ka tas ir loģiski. Tieši tādeļ ar šādu sievietes pieeju pārrunām ar partneri tas ir lemtas neveiksmei.
Būtiska problēma ir tā, ka bieži sarunas laikā sieviete ir iekšēji izmisusi, bet ārēji viņas tonis ir uzbrūkošs. Un nereti sieviete neapzinās to, ka zemapziņā viņa tiecas panākt, lai vīrietis pakļautos, nevis lai viņš viņu saprastu, kaut gan apziņā sievietei pašai šķiet, ka viņa vēlas, lai vīrietis viņu saprastu. Šajā gadījumā jāatceras, ka tad, ja tonis ir uzbrūkošs, 80 % gadījumu otrā puse sāk aizstāvēties.
Arī sievietei, tāpat kā vīrietim, var būt grūtības līdz galam izskaidrot savas rīcības motīvus. Tomēr cilvēki instiktīvi nojauš, ka skaidrojums nav dziļākā patiesība.Bieži vien komunikācijas mērķis sievietēm ir uzlabot vīrieša attieksmi pret sevi. Tad, ja sieviete neaizdomāsies par to, vai viņas pašas attieksme pret partneri ir pietiekami mīļa un jauka, arī tad pārrunas neizdosies. Jo jaatceras, ka nevar no otra prasīt to, ko tu pats otram nedod. Sievietes mēdz neapzināties, to, ka pārrunu laikā viņas vairāk aizstāv savas intereses. Rezultātā, ja vīrietis komunikācijas laikā neprot aizstāvēt vai verbalizēt savas intereses, viņš ar pārrunam būs neapmierināts.
…
1. Komunikācijas (saskarsmes) raksturojums 2. Vīriešu un sievietes valodas lietojuma raksturīgākās iezīmes Senajos laikos vīrieši un sievietes dzīvoja un strādāja saskaņā. Vīrietis bija ģimenes apgādnieks, bet sieviete bija pavarda sargātāja un bērnu audzinātāja. Sievietes statusu noteica prasme gādāt par ģimenes dzīvi. Šajā laikā galvenā uzmanība bija jāvelta izdzīvošanas jautājumiem, tādēļ partnerattiecības bija vienkāršākas. Cilvēki sadarbojās un bija apmierināti ar pastāvošo dzīves veidu. Cilvēku lomas dzīvē bija skaidri noteiktas. Ģimenes paļāvās uz to, ka vīrietis sagādās pārtiku un pasargās no briesmām, sievietes nepieprasīja uzmanības apliecinājumus un garīgo tuvību. Labi zināms, ka ja nav apmierinātas galvenās vajadzības, tad par pārējām nevar būt ne runas. Sieviešu pašcieņu uzturēja vīrieša atzinība par viņas prasmēm bērna audzināšanā un mājsaimniecībā. Šajā darbā autors apskatīs komunikāciju un salīdzinās komunikāciju starp vīrieti un sievieti, kā arī apskatīs teoriju,ka vīrieši komunikācijā ir pārāki.
