-
Recenzija par J.Dombura, I.Voikas grāmatu "Kurš nozaga trīs miljonus?" un U.Dreiblata grāmatu "Trīs miljoni, kas satricināja Latviju"
*Par Dombura un Voikas grāmatu. Arī šīs grāmatas noformējumā parādās atklātas ilustrācijas ar izteiktu zemtekstu. Jāsaka gan, ka šīs grāmatas noformējums tik ļoti nepiesaistīja, taču satura rādītājs gan. Ja Dreiblats grāmatā apslēpto zemtekstu izteica ar vāka ilustrācijas palīdzību, tad Domburs un Voika to izdarīja ar satura rādītāja palīdzību. Tieši tas, ka tas ir noformēts kā vēlēšanu biļeteni, liek noprast, ka šajā grāmatā lielā mērā būs runa un būs iesaistīti arī politiķi. Runājot par saturu, jāsaka, ka tajā iezīmējas arī krasas atšķirības abām grāmatām. Ja Dreiblata grāmatā saturā parādījās tikai tā īsti sešas daļas un atsevišķi hronoloģija, pieminētās personas, ievads un nobeigums (piedevām, tas, ka saturs ievietots grāmatas beigās, radīja grūtības izsekot grāmatas struktūrai), tad jāuzteic Dombura un Voikas grāmata, jo, lai arī šeit saturs sastāv no veselām 39.nodaļām, tas sniedz daudz vairāk informācijas par grāmatas saturu un pat lietā iesaistītajām personām.
Kopumā izvērtējot Dombura un Voikas grāmatu, likās, ka tajā parādās arī daudz liekas informācijas, piemēram, manuprāt, vairākas nodaļas par Lihtenšteinu (kas un kā) nebija īsti nepieciešamas, kaut gan tajā pašā laikā var apgalvot, ka jo labāka fona informācija, jo labāka izpratne par notiekošo.
Interesanti un piesaistoši bija lasīt tā laika rakstu autoru atmiņas, stāstījumu. Tas atsvaidzināja grāmatu un piešķīra rakstītajam materiālam lielāku ticamības momentu. Vismaz nebija jālasa tikai vienas personas stāstījums. …
*Par Ulda Dreiblata grāmatu. Sākotnēji acīs krīt grāmatas noformējums – melns fons ar sarkaniem burtiem – šis krāsu salikums vien jau izraisa aizdomas par kaut ko baigu (parsti tas gan ir saistīts ar slepkavībām, taču, cik sapratu, tad arī šajā lietā tādas tieši vai netieši bija). Bet grāmatas centrā redzamā cilvēka roka ar naudas žūksnīti tajā, manuprāt, ir lielisks ilustrācijas veids. Tas jau pa gabalu liek aizdomāties par noformējumā un arī grāmatas saturā apslēpto zemtekstu. Dreiblata grāmata mani piesaistīja galvenokārt ar savu noformējumu. Tas, ka grāmatā teksts ir noformēts kolonnās, rada asociācijas, ka tiktu lasīta avīze. Arī noformējumā, ilustrācijās izmantotie avīžu izgriezumi, dažādās fotogrāfijas un pat sarunu izdrukas uzreiz radīja iespaidu, ka šī ir pamatīga grāmata, tieši uzticamības ziņā. Jo gandrīz viss, kas tika apgalvots tekstā, tika pierādīts arī vizuāli. Ļoti izsmeļoši un vietām arī ar dziļu zemtekstu, likās paraksti zem fotogrāfijām.
