-
Civiltiesību avoti
Eiropas kontinentālo valstu:
Tiesību galvenais mērķis, nozīme
Nāciju un nacionālā valstiskuma izveidošanās ieviesa tiesiskā nacionālisma elementus. Process noslēdzās ar nacionālās likumdšanas, t.i., nacionālo kodeksu izstrādi.
18. gs. kļūst par visas Eiropas vērtību (izņemot Angliju).
Īpatnības
Tiekšanās pēc vienkāršības, skaidrības normu sastādīšanā, norma dominē pār tiesnešu viedokli.
Tiesību doktrīnas veidotas, balstoties uz taisnīgumu.
Ziemeļeiropas valstu:
Tiesību galvenais mērķis, nozīme:
Ar izveidojušos likumdošanu un iekļautajām paražu tiesībām, kā arī ar tiesu precedentiem regulēt tiesiskās attiecības Ziemeļvalstīs.
Īpatnības:
Ziemeļvalstu tiesību sistēma pieskaitāma it kā pie romāņu- ģermāņu tiesību sistēmas, bet to principu apvienojums ar anglosakšu tiesību sistēmas atsevišķiem elementiem, kas izpaužas tiesību avotos.
Ja atsevišķos gadījumos jautājums nav noregulēts ar likumu, paražas var regulēt tiesiskās attiecības.
Atsevišķus tiesību institūtus regulē tiesu precedenti.
ASV un Anglijas:
Tiesību galvenais mērķis, nozīme:
Otra lielākā tiesību sistēmu grupa. Sistēmā lielākā nozīme tiesu praksei un procesuālajiem jautājumiem, nerakstītām normām un agrākiem tiesu lēmumiem.
Līdzeklis strīdu atrisināšanai.
Īpatnības:
Veidojot likumdošanu, atteikšanās no romiešu tiesībām, neskatoties uz 400 gadu ilgušo romiešu valdīšanu.
Normatīvā materiāla formāla sistematizācija. Lietas izlemšanā pamatojums- “kodols” un tiesnešu saprāts.
…
1. Civila likumdošana Latvijā Runājot par civilo likumdošanu, jāruna arī par avotiem kurās izpaužas civiltiesiskās normas. Vēsturiski šie avoti veidojušies normatīvo aktu, ieradumu jeb paražu tiesību, tiesu prakses un tiesību zinātnes formā. Šodien tiesībās izdala sekojušus avotus: Formālie – ar kuriem saprot tās ārējās formas kurās izpaužas tiesības Materiālie – no kurienes nāk attiecīgā norma Redzamākais civiltiesību formālais avots ir normatīvais akts, savukārt ieradumu tiesības un tiesību zinātne praktiski zaudējusi savu nozīmi. Kā piemēru paražu tiesībām civiltiesībās var minēt saistībā ar LR CL 1652.p.3.pk., kurā teikts, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai pēc paražas.
