-
Vadības socioloģija
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Vadības (menedžmenta ) socioloģjja | 2 |
| 2. | Vadības socioloģijas spilgtākie pārstāvji | 3 |
| 3. | Socioloģijas attīstība Latvijā 18. gs 20.-90.gados | 6 |
| 4. | Vadības socioloģijas priekšmets un metodes | 7 |
| 5. | Darba motivācija un motivēšanas veidi | 8 |
| 5.1 | Darba motivācija | 8 |
| 5.2 | Motivēšanas veidi | 9 |
| 7. | Secinājumi | 11 |
| Literatūras saraksts | 12 |
Secinājumi:
1.Vadības ( menedžmenta) socioloģija spilgti izpaužas tieši 19.gs. vidū, kad zinātne iegūst ar vien noteicošāku lomu ražošanā, parādās vēlme sakārtot arī pašu zinātni: nosakot pētījumu objektus, darbības sfēras, nozares.
2.Vadības(menedžmenta) socioloģijas mērķis ir novērot, sabiedrībā valdošo netaisnību, censties izprast tās būtību un cēloņus arī piedāvāt receptes sabiedrības locekļu kopdzīves organizācijas un vadības pilnveidošanai.
3.Menedžmenta būtību izsaka plānošana, organizēšana, koordinēšana, motivēšana un kontrole.
4.Menedžmenta teorijas attīstību ietekmējis arī sociālais faktors. Tas saistīts ar cilvēku uzvedības normām un sociālo vidi sabiedrībā. Kultūara, izglītība, drošība- tas viss veido sociālo vidi.
5.Latvijā nav konkrētu sociologu, kuri veiktu pētījumus tikai menedžmenta socioloģijas nozarē, daudzus pētījumus Latvijā veic socioloģiskās pētījumu firmas.
…
Mana referāta temats ir vadības (menedžmenta) socioloģija. Tas ir viens no plašā jēdziena Socioloģija paveidiem. Vadības socioloģijas mērķis ir novērot, sabiedrībā valdošo netaisnību, censties izprast tās būtību un cēloņus arī piedāvāt receptes sabiedrības locekļu kopdzīves organizācijas un vadības pilnveidošanai. (Goša Z., 1996.g., 5.lpp) Tā cēlusies ap 15. gs., kad cilvēces gaišākie prāti, kurus sauca par utopistiem sāka apzināt to, ka sabiedrībā valda netaisnība, tie centās rast risinājumus šai netaisnībai. Vadības socioloģijas spilgtākie pārstāvji ir Tomass Morss (1478 – 1535), Tommaso Kampanella (1568 – 1639) , Andrī de Sen-Simons (1760 – 1825) , Roberts Ovens (1771 – 1858) , Ādams Smits (1723 – 1790) , Tomass Maltus (1766 – 1834) , Dāvids Rikardo (1772 – 1823), Kārlis Marks (1818 – 1883) Oģists Konts (1798 – 1857), Viļfrēdo Pareto (1848 – 1923) , Torsteins Veblēns (1857 – 1929), Emīls Durkheims (1858 – 1917), Maks Vēbers (1864 – 1920), Pitirims Sorokins (1889 – 1968) , Frederiks Haijeks (1899 – 1992), Talkats Parsons (1902 – 1979) , Roberts Mertons (1910) , Neils Smelsers (1930) . Dažu šo sociologu veikumi, uzskati un devums vadības socioloģijā tiks apskatīti sekojošajās referāta nodaļās. (Reis R.E., 2004.g., 49.lpp) Tālākajās referāta nodaļās tiks tuvāk iepazīta tieši vadības (menedžmenta) socioloģija. Tās pazīmes, īpatnības, likumsakarības, teorijas, priekšmets un metodes, attīstību Latvijā. Kā arī sniegts priekšstats par darba motivāciju un vadības stilu organizācijās.
