-
Vācu klasiskā perioda ievērojamāko pārstāvju pedagoģiskās atziņas
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | VĀCU KLASISKĀ PERIODA IEVĒROJAMĀKO PĀRSTĀVJU PEDAGOĢISKO ATZIŅU RAKSTUROJUMS | 5 |
| 1.1. | I.Kanta morāles un tikumības uzskatu nozīme pedagoģijā | 5 |
| 1.2. | J.Fihtes pedagoģiskie uzskati un to saikne ar apgaismības atziņām | 6 |
| 1.3. | J.Herbarta pedagoģiskais modelis un tā raksturojums | 8 |
| 1.4. | F.Frēbela rotaļas nozīme pedagoģijā | 10 |
| 2. | KĀRĻA DĒĶENA PEDAGOĢISKIE UZSKATI LATVIJĀ 19.GS | 12 |
| 3. | VĀCU KLASISKĀ PERIODA IEVĒROJAMĀKO PĀRSTĀVJU UN K.DĒĶENA PEDAGOĢISKO UZSKATU DARBĪBAS ASPEKTU SALĪDZINĀŠANA | 14 |
NOSLĒGUMS
Rakstot referātu tika izpētīta literatūra un informācijas avoti, lai noskaidrotu dažādus autoru I.Kanta, J.Fihtes, J. Herbarta, F.Frēbela, K.Dēķena viedokļus par pētāmo problēmu. Pētījuma rezultātā tika salīdzināti I.Kanta, J.Fihtes, J. Herbarta, F.Frēbela, K.Dēķena uzskati un šo mērķi sasniedzu izpildot izvirzītos uzdevumus:
1. Izpētīju un apkopoju, kā arī salīdzināju informāciju par Vācu klasiskā perioda ievērojamākajiem pārstāvjiem (I.Kants, J.Fihte, J. Herbarts, F.Frēbels) un Kārļa Dēķena pedagoģiskos uzskatus Latvijā 19.gs, lai gūtu priekšstatu par 18.gs.un 19.gs. pedagoģiskajiem uzskatiem.
2. Autore veica aptauju un apkopoju rezultātus, lai studentu viedokli par šo atziņu pielietojumu mūsdienās.
Izpildot mērķi un uzdevumus, autore atbildēja uz pētījuma jautājumu: mūsdienās pedagoģijā tiek pielietotas arī metodes, kādas tika pielietotas Vācu klasiskā perioda pārstāvjiem, kā, piemēram, bērnudārza sistēma, kur bērni tiek iesaistīt dažādās nodarbībās, kas attīsta viņu prātus, ko minēja F.Frēbels. Mācību procesam jābūt saistītam ar daudzveidīgām interesēm, skolotāja sniegtā informācija saistās ar jau iepriekš apgūto vielu, jauni priekšstati asociējas ar jau esošajiem, piemēram, lasot grāmatu, minot notikumus no sadzīves utt, šādu apgalvoju izteica J.Herbarts, pēc autores domām arī mūsdienās skolotāji stāstot jaunu vielu, atgādina jau iepriekš mācīto vielu, kas saistās ar jauno tēmu, kā arī salīdzina ar sadzīves notikumiem, kas ļauj viegli un saprotami uztvert informāciju. I. Kants uzskatīja, ka bērnam ir jāmācās likumi, pieklājības un uzvedības normas, labas manieres, prātam jāvalda pār jutekliskām tieksmēm, mūsdienās skolās tiek pasniegts priekšmets ētika, kur bērni mācās, kā pareizi uzvesties, pieklājīgi runāt utt. J.Fihte uzskatīja, ka skolās jāattīsta skolēnu pašpārvalde, jo tā stimulē indivīda un kolektīva savstarpēju pareizu attieksmju izpratni, joprojām mūsdienās skolās tiek rīkota pašpārvalde, kas iesaista jauniešus skolas dzīve, kur viņi var radoši aizpausties, sadarboties un brīvi komunicēt.
…
Vācu klasiskā perioda ievērojamāko pārstāvju: I.Kanta, J.Fihtes, J.Herbarta, F.Frēbeļa pedagoģisko atziņu raksturojumu. Viņu uzskata par vienu no Eiropas ievērojamākajiem domātājiem un pēdējo lielo Apgaismības filozofu. Viņa darbs būtiski ietekmēja romantisma un ideālisma filozofijas skolas XIX gadsimtā.Nozīmīgu lomu filosofs ierādīja cilvēka fiziskajai audzināšanai. Audzināšana sākas ar bērnu dzimšanu, un tā jāsaskaņo ar bērna vecumu: bērns jāmāca darbam kā nopietnai darbībai, nevis rotaļai. I.Kants bija pret valsts monopolu skolu lietās un aicināja nodot skolu vadību izglītotiem pedagogiem, nevis atstāt ierēdņu rokās.
