| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 5 | |
| 1. | Saskarsmes tiesības izmantošanas tiesiskais regulējums | 8 |
| 2. | Saskarsmes tiesības izmantošanas kārtības noteikšana tiesas ceļā | 14 |
| 2.1. | Saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšana ar tiesas spriedumu | 15 |
| 2.2. | Saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšana uz laiku līdz tiesas sprieduma pieņemšanai | 17 |
| 2.3. | Saskarsmes personas piesaiste saskarsmes tiesības realizēšanas procesā | 20 |
| 3. | Saskarsmes tiesību īstenošanas problemātika | 23 |
| Secinājumi | 31 | |
| Priekšlikumi | 32 | |
| Nobeigums | 33 | |
| Izmantotie informācijas avoti | 34 |
Saskarsmes tiesība ir viena no cilvēktiesībām, un tā tiek apskatīta kā tiesības uz ģimenes dzīves neaizskaramību sastāvdaļa, kas garantēta Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā. Saskarsmes tiesība ir definēta kā to tiesību kopumu, kas piemīt tam vecākam, kurš nerealizē bērna ikdienas aizgādību un vecāku šķirtas dzīves gadījumā nedzīvo ikdienā kopā ar bērnu. Saskarsmes tiesības realizēšanas kārtību – laiku, vietu, ilgumu – nosaka vecāki, savstarpēji vienojoties, vai tiesa (izprasot bāriņtiesas atzinumu), ja vecāki nevar savstarpēji vienoties par viena vecāka saskarsmes tiesības īstenošanas kārtību.
Faktiskajos ikdienas dzīves apstākļos saskarsmes tiesības izmantošana pieprasa ne tikai dažādu kontaktu uzturēšanu ar vecāku, kas ikdienā dzīvo šķirti no bērna, proti, gan īslaicīgas klātienes tikšanās, gan, piemēram, sarunas, izmantojot telefonu vai citus saziņas līdzekļus, vecāka piedalīšanos dažādos pasākumos kopā ar bērnu, gan arī bērna nakšņošanu otra vecāka dzīvesvietā un attiecīgi vecāka jaunajā ģimenē, ja tāda izveidojusies, nedēļas brīvdienu vai garāku laika posmu (skolas brīvlaiku, atvaļinājumu) pavadīšana kopā ar vecāku, pie kura bērns nedzīvo.…
Pētījuma mērķis - pilnveidot likumā noteikto kārtību, kādā tiek risināti strīdi par saskarsmes tiesības izmantošanas kārtības noteikšanu, lai pēc iespējas pilnīgāk tiktu ievērotas bērna intereses. Lai sasniegtu darbā izvirzīto mērķi, tika izpētīts saskarsmes tiesības izmantošanas tiesiskais regulējums, saskarsmes tiesības izmantošanas kārtības noteikšana tiesas ceļā, tai skaitā saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšana ar tiesas spriedumu, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšana uz laiku līdz tiesas sprieduma pieņemšanai, saskarsmes personas piesaiste saskarsmes tiesības realizēšanas procesā, kā arī tika izpētītas problēmas saskarsmes tiesības īstenošanā. Autore darba izstrādes procesā nonāca pie secinājuma, ka tiesiskais regulējums Latvijā attiecībā par saskarsmes tiesībām ir vispārīgs un nekonkrēts. Šāds tiesiskais regulējums var rezultēties nevienādā tiesu praksē. Līdz ar ko, ir nepieciešami vairāki tiesiskā regulējuma grozījumus. Darba autore piedāvā trīs grozījumus Civilprocesa likumā, paredzot ātrāku pieteikumu izskatīšanu par saskarsmes tiesības izmantošanas kārtības noteikšanu, ja pieteikumā ir lūgts pieņemt pagaidu nolēmumu, paredzot saskarsmes personai atbildību par saskarsmes tiesības īstenošanas kārtības neveicināšanu un nosakot, ka tiesai ir jāvērtē nolēmuma izpildes iespējamība, ja iepriekš ir pieņemts lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Darba struktūra: darbs sastāv no ievada, trim nodaļām, nobeiguma, izmantotās literatūras un citu avotu saraksta un pielikuma. Darbs sastāv no 38 lapām, izmantoti 42 informācijas avoti un tam ir četri pielikumi. Atslēgas vārdi: bērnu tiesības, saskarsmes tiesības, bērnu vislabākās intereses, tiesiskais regulējums, ģimenes tiesības. Darbs tiek publicēts bez pielikumiem.
