-
Skaistumkopšanas un higiēnas vēsture
Referāts18 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Vēsture, kultūra
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Higiēnas vēsture | 4 |
2. | Mazgāšanās vēsture | 5 |
2.1. | Pirts vēsture | 6 |
3. | Mutes higiēnas vēsture | 7 |
5. | Sieviešu intīmās higiēnas vēsture | 10 |
6. | Kosmētikas vēsture | 11 |
6.1. | Seno laiku kosmētikas vēsture | 11 |
Secinājumi | 15 | |
Literatūras saraksts | 16 |
Higiēna ir medicīnas nozare, kas, ņemot vērā sociālos faktorus, pētī dzīves un darba apstākļu ietekmi uz cilvēka veselību un izstrādā pasākumus, kas novērstu dažādas slimības, arī arodslimības, nodrošinātu optimālus dzīves apstākļus, saglabātu veselību un paildzinātu mūžu. Svarīgākie higiēnas uzdevumi ir apkārtējās vides uzlabošana, cilvēka veselības saglabāšana, viņa darbaspēju palielināšana un mūžu pagarināšana.
Higiēna ir viena no tām medicīnas nozarēm, kuras pētīšana ir nepieciešama visiem ārstiem. Zinātnes nosaukums cēlies no Asklēpija meitas Higiejas vārda, kuru senajā Grieķijā uzskatīja par veselības dievieti.
Kā eksperimentāla zinātne higiēna sāka attīstīties reizē ar citām zinātnēm 19. gs. vidū. Higiēnai kā praktiskās darbības nozarei ir gadsimtiem ilga vēsture.
Darba higiēna un aroda veselība pastāv kopš tiem laikiem, kad cilvēki iemācījās lietot darba rīkus, lai nodrošinātu sev piemērotus dzīves apstākļus. Darba higiēnai kā preventīvās medicīnas nozarei ir sena pagātne. Zinātniskās medicīnas pamatlicējs Hipokrāts, lai noskaidrotu dažādu slimību cēloņus, pievērsa uzmanību darba un apkārtējai videi, veselīgam dzīves veidam. 17. gs. beigās un 18.gs. sākumā parādījās pirmie raksti par slimībām saistībā ar arodu. 1713.gadā itāļu ārsts Ramacini izdeva grāmatu, kurā pirmo reizi sistematizēti arodpatoloģijas jautājumi par tajā laikā zināmajiem 60 arodiem. 19.gs.sākumā sakarā ar industrializācijas attīstību pieauga nelaimes gadījumu un arodslimību skaits. Darba higiēna kā jēdziens radās 20.gs. un tās attīstību veicināja pirmie likumi par nodarbināto veselību.…
Jau tālā senatnē cilvēki mācījušies rūpēties ne tikai par garīgo attīstību, kas saistījās ar viņu ticību augstākam spēkam un dažādiem rituāliem, bet arī par savu izskatu, ķermeni, lai gan ne vienmēr izprotot kādu ietekmi viņu darbības atstās uz veselības stāvokli. Mācoties no savām kļūdām cilvēki centušies uzlabot higiēnas apstākļus, taču tā pa īstam par higiēnu kā medicīnas nozari varam runāt tikai pieminot 19.gs. Tāpat arī kosmētika tika pielietota kopš senseniem laikiem, tomēr to cilvēki pielietoja ne tikai, lai izceltu savu ārējo veidolu, bet arī, lai atbaidītu ļaunos garus, basltoties uz pārliecību, kas viņu lietotā kosmētika dod viņiem spēku un simbolizē ko ļoti svarīgu.
