-
Administratīvo resursu izmantošanas aizliegums priekšvēlēšanu aģitācijā. Pašvaldību informatīvie izdevumi
TOP 500
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 5 | |
| 1. | PRIEKŠVĒLĒŠANU AĢITĀCIJAS LIKUMA PRINCIPI UN PAŠVALDĪBU INFORMATĪVIE IZDEVUMI | 8 |
| 1.1. | Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma mērķis | 8 |
| 1.2. | Administratīvo resursu izmantošanas aizliegums un pašvaldību informatīvie izdevumi | 11 |
| 3. | ADMINISTRATĪVĀ ATBILDĪBA PAR ADMINISTRATĪVO RESURSU IZMANTOŠANAS AIZLIEGUMA PĀRKĀPUMU | 25 |
| 4. | ADMINISTRATĪVAIS AKTS PAR ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀŠANU | 34 |
| 4.1. | Zaudējumu atlīdzināšanas teorētiskie aspekti | 34 |
| 4.2. | Zaudējumu atlīdzināšanas praktiskie aspekti un problēmas | 40 |
| KOPSAVILKUMS | 45 | |
| IZMANTOTO AVOTU SARAKSTS | 47 | |
| Pielikums Nr.1 | 55 |
Vēlēšanas Latvijā ir ciklisks demokrātisks process - ik pēc četriem gadiem Centrālā
vēlēšanu komisija rīko pašvaldību vēlēšanas un Saeimas Vēlēšanas, savukārt ik pēc pieciem
gadiem norisinās Eiropas parlamenta vēlēšanas. Ārpus minētā vēlēšanu laika tiek rīkotas arī
ārkārtas velēšanas1
.
Vēlēšanas nav iedomājamas bez partiju un kandidātu priekšvēlēšanu kampaņām, kurās
tiek skaidrotas partijas pamatnostādnes un kandidāti iepazīstina ar sevi un plānotajām iecerēm
ievēlēšanas gadījumā. Kā norādījusi biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” pētniece
L. Stafecka: “Tas ir visciešākais plašas sabiedrības un politiķu dialogs, kad partiju izvirzītie
kandidāti dodas tieši pie vēlētājiem. Tā ir iespēja katram atrast saviem uzskatiem tuvāko
politisko spēku”
2
.
Tādējādi pirms katrām vēlēšanām ir periods, kad publiskajā telpā vērojama politisko
partiju un deputātu kandidātu slavināšana un solījumi (protams, arī populistiski un neizpildāmi
solījumi), oponentu kritizēšana, kā arī neierastas amatpersonu vizītes uz attālākiem valsts
novadiem. Tas ir priekšvēlēšanu aģitācijas laiks, kas sākas četrus mēnešus pirms vēlēšanām un
beidzas vēlēšanu dienā.…
Bakalaura darbā “Administratīvo resursu izmantošanas aizliegums: pašvaldību informatīvie izdevumi” autore izpēta pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas izmantošanas priekšvēlēšanu aģitācijai aizlieguma teorētiskos un praktiskos jautājumus, fokusējoties uz tā izpausmi pašvaldību informatīvajos izdevumos. Lai piemērotu atbildību par administratīvo resursu izmantošanas aizlieguma pārkāpumu nepieciešams noskaidrot: 1) vai aģitācijas periodā kāda no publikācijām pašvaldības informatīvajā izdevumā uzskatāma par priekšvēlēšanu aģitāciju; 2) vai šo publikāciju sagatavošanai izmantoti pašvaldības administratīvie resursi; 3) pašvaldības amatpersonu vai darbinieku, kura prettiesiski izlietojusi pašvaldības administratīvos resursus priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanai. Bakalaura darbā aplūkoti problēmjautājumi par katru no minētajiem atbildības priekšnoteikumiem. Tāpat analizēti teorētiskie un praktiskie aspekti, kas attiecas uz administratīvā akta, ar kuru uzlikts pienākums atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus, izdošanu. Autores veiktais pētījums ļauj secināt, ka patlaban spēkā esošais Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 33. panta un 34. panta regulējums ir nepilnīgs. Šīs tiesību normas pilnveidojamas, nosakot konkrētu administratīvās atbildības subjektu, kā arī uzraugošajai iestādei nosakot rīcības brīvību administratīvā akta izdošanas gadījumā. Tāpat secināts, ka normatīvajā regulējumā, papildus esošajam administratīvo resursu izmantošanas aizliegumam, jāiekļauj aizliegums veikt priekšvēlēšanu aģitāciju pašvaldības informatīvajā izdevumā.
Materiāls ir PDF formātā.
