-
Represijas un pretošanās padomju režīmam
Zināmākie disidenti
Pazīstamākie latviešu disidenti Latvijas okupācijas laikā bija Konstantīns Čakste, Gunārs Astra, Ints Cālītis, Eduards Berklavs, Lidija Doroņina-Lasmane, t.s. "Franču grupa", Knuts Skujenieks un citi.
Visu padomju laiku bija vērojama pasīva pretošanās, varas iestāžu ignorēšana, nacionālo svētku svinēšana, Rietumu radiopārraižu klausīšanās. Savu izjūtu un patieso pārdzīvojumu atbalsti cilvēki meklēja dzejā un prozā, tādēļ nereti par pretestības izpausmi kļuva literatūra. Vizma Belševica, Ojārs Vācietis, Knuts Skujenieks un citi dzejnieki pauda dzejas rindās būtiskas nacionālās un demokrātiskās idejas.
Gunārs astra
Gunārs Astra (dzimis 1931. gada 22. oktobrī Rīgā, miris 1988. gada 6. aprīlī Ļeņingradā) bija latviešu brīvības cīnītājs un ievērojams PSRS okupācijas laika disidents. 1983. gada 15. decembrī tiesā viņš teica savu "Pēdējo vārdu", nobeidzot to šādi: "Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies un pārcietīs arī šo tumšo laiku."
…
Par tikpat svarīgu uzdevumu padomju režīms uzskatija arī savas politiskās varas stiprināšanu. Tika uzsvērs, ka Latvijā ir sarežģīta situācija un sociālisma celtniecība notiek asas šķiru cīņas apstākļos. Valdot šādam pieņēmumam, staļinisma laikā tika izvērstas plašas represijas pret iedzīvotājiem. To kulminācija bija 1949.gada pavasarī, kad, izpildot attiecīgo pasrs ministru padomes lēmumu, visās trijās baltijas republikās vienlaikus tika realizēta civiliedzīvotāju masu deportācija. Padomju propaganda apgalvoja, ka Sarkanā armija atbrīvojusi Latviju no vācu fašistiskajiem okupantiem, taču dažādās padomju represīvās iestādes Baltijā rīkojās kā okupētā, nevis savā teritorijā. Vietējo iedzīvotāju atbalsts padomju varai bija minimāls, tāpēc pārvaldes funkciju veikšanā tika iesaistīti cilvēki no citām PSRS republikām.
