Nonākot pie mīlestības prakses daļas, domāju, ka rakstnieks mums stāstīs, kā iemācīties mīlēt, bet tā nebija. Mīlesība ir pesonsiks piedzīvojums. Mēs katrs to baudam savādāk un, mēs to baudam katrs pats un katrs sev. Pēdējā nodaļā autors parādīja to, ka mums ir jāmāk koncentrēties, būt disciplinētiem un pacietīgiem. Tā arī ir mīlestības māksla..Mums ir jābūt pacietīgiem, jo varbūt sākumā mēs nesajūtam mīlestību un liekas, ka tā pie mums nekad neatnāks, bet katram ir savs īstais mirklis, kad mēs iemīlamies un sāksim mīlēt to, kas mums ir, un varbūt to pat neapzinājāmies.…
